Kultūra
Literatūra

Latviešu valodai jāspēlē Šekspīru. Top mūsdienu krievu dzejas antoloģija0


Sergejs Moreino.
Sergejs Moreino.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Apgāds “Literatūras kombains” gatavo izdošanai Mairas Asares, Aldas Barones, Vijas Laganovskas un Sergeja Moreino latviešu mēlē pārnestas mūsdienu krievu dzejas antoloģiju “Dziedāšanas sezona”.

Krājuma veidotāji apgalvo, ka tas ir viens no izdevumiem, kura “mērķis ir bagātināt latviešu valodas literāro ūzusu (latīniski “usus” – ’lietojums, paradums’. – Red.) un tuvināt dažādas mentālās telpas, plašākā izpratnē – pašas nacionalitātes”.

Darbs pie grāmatas sākts 2013. gadā, kad Maira Asare kopā ar Sergeju Moreino iepazīstināja Kaļiņingradas dzejniekus ar latviešu lasītājiem. “Dziedāšanas sezonas” autoru vidū ir divi prestižās Andreja Belija balvas laureāti, Krievijas PEN-centra izpildkomitejas loceklis, Modernās literatūras centra dibinātājs, viņu dzeja tulkota angļu, itāļu, igauņu, franču, lietuviešu, somu, vācu valodā. Par krājumu izjautāju tā veidotājus – Sergeju Moreino un Viju Laganovsku.

– Kādas ir tās šķautnes, ko latviešu valoda varētu gūt no krievu dzejas?

S. Moreino: – Ritmiskās melodijas, brīva paralēlu ritmisko struktūru izmantošana, fonētiskā, intonatīvā jēga, kas raksturīga krievu valodai, kurai ir brīvs uzsvars vārdā un brīva vārdu kārtība teikumā, kur jēdzieniskais uzsvars var ieskanēties funkcionējošā vārdā vai pat starp vārdiem.

Drosmīga aizguvumu un arhaismu izmantošana, kas notiek laikā, kad latviešu valodu cenšas attīrīt no visa, kas nāk no pagātnes, no svešā. Mēs cenšamies izmantot, laist valodu līdz galējai robežai pašas valodas ietvaros.

– Kā būtu pareizi atdzejot?

– Tulkojuma paradigma ir mainījusies – no aizvērtas, orientētas uz nacionālās kultūras vērtībām (closed translation) uz atvērtu, svešas kultūras objektus vietējā kultūrā integrējošu, izmantojot dzimtās valodas līdzekļus (open translation).

Agrāk Šekspīru vajadzētu iemācīt runāt latviešu mēlē, taču tagad latviešu valodai nepieciešams iemācīties spēlēt Šekspīru.

Ja to dara gaumīgi, akurāti, labas lingvistiskās dzirdes ietvaros, tas ne tikai neizjauc, bet pat bagātina valodu (kā savulaik labā, bagātā un brīvā latviešu valodā rakstīja Edvarts Virza, Aleksandrs Čaks, Regīna Ezera, Juris Kunnoss).

– Kā tika atlasīti dzejnieku darbi?

V. Laganovska: – Daudzi autori, sasnieguši gana augstu rakstīšanas līmeni, turpina rakstīt tikpat spoži, tomēr ierasti.

Lasītāju parasti aizrauj neprātīgais, neparastais, pat ja tas ir vien īslaicīgs zibsnis.

Krājumā esam apkopojuši vairākus autorus, kas piedāvā spilgtus uzliesmojumus, un viņi apgūst šīs uguņošanas, neprāta kontroli ar aizvien jaunu dzejas formu niansēm, kamēr šis trakums nesaplosa pašus vai arī nebeidzas dziedāšanas sezona. Ja uzmanīgi papēta krievu jauno laiku dzeju, tā saucamo krievu lirikas bronzas laikmetu, atklāsies, ka tieši šie autori, katrs pa savam, ietekmējuši poēzijas attīstību.

– Vai šie dzejnieki saprot, kādā literārā un valodiskā kontekstā viņu teksti nonākuši?

– Daudzi vairākkārt pabijuši Latvijā. Šamšads Abdulajevs un Hamdams Zakirovs 2011. gadā tika aicināti uz Dzejas dienām. Vadims Mesjats savā apgādā “Krievu Gulivers” izdevis vairāku latviešu autoru – Mairas Asares, Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Jura Kunnosa – grāmatas, kā arī Latvijas sieviešu dzejas antoloģiju.

Boriss Bartfelds, Igors Belovs un Sergejs Mihailovs pabija Ventspilī žurnāla “Vārds” Nr. 3 prezentācijā, kur bija publicēts materiāls par Kēnigsbergu/Kaļiņingradu. Savukārt Boriss Kolimagins bija rezidents Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā un uzrakstīja ciklu, kuru noteikti nevar saukt par tūristisku un kurš ietekmēja Darjas Suhovejas grāmatu “Потома не будет” (2015) [Pēctama nebūs]. Sergejs Zavjalovs un Jānis Grants arī publicējās žurnālā “Vārds”.

Dzejas ABC

Saistītie raksti

Atdzejotājs Sergejs Moreino: “Kāpēc šī mūsdienu krievu dzejas antoloģija nosaukta par “Dziedāšanas sezonu”? Klausoties pavasarī tikko atlidojušos putnus kopā ar nometniekiem, viss saplūst vienā lielā kopkorī, tomēr kāds dzied spalgāk, sulīgāk, reibinošāk. Un nevar zināt, vai tādēļ, ka ziema veiksmīgi aizvadīta tepat, vai tāpēc, ka kādam tā ir veiksmīga atgriešanās mājup. Vai varbūt tādēļ, ka trakums aizrauj vairāk nekā ierastais. Taču vienmēr būs tādi putni, kas, šķiet, gaidījuši tieši šo pavasari, lai, sevi nežēlojot, mestos dziedāšanas sezonā itin kā pirmo un pēdējo reizi. Gluži līdzīgi mēdz notikt arī ar dzejniekiem.”

 

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ieskatīties divu antoloģijas autoru dzejā (atdzejojusi Alda Barone).

 

Boriss Bartfelds

RAUSCHEN

Tas, kurš ir kāpis no debess, neredz zem kājām oļus.

Vējš raibus padebešus plēš un dzen iejūgtus viļņus

smilšainā krastā, kurā viņš sēž un domā: lūk,

viņš, viņa un paša sūtība. Lietus lāses krīt,

un jūru piepilda šņācoša švirkstoņa, glāsta vilnis

tam pēdas. Augusts raud, rakstot par duče Benito,

viņš domā par Tēviju un jaunekli vingri skrienam

no kāpu serpentīna un tūdaļ, neraugoties uz

lietu, ienirstam verdošā vilnī. Kas viņš ir un par ko

izaugs? Par strādnieku, dzejnieku, zvejnieku, gleznotāju

vai zaldātu, kurš, atrotījis līdz elkonim piedurknes, iet

starp liesmu apņemtām slāvu izbām? Viņš apjēdz šo

visu neapjēdzot, vienlaikus. Jo, ja kāds vērtē vīriešu

skaistumu vairāk nekā sieviešu, tas liek drīzāk uz

sajūtām nekā uz prātu, tādēļ viņam nemierīgs prāts.

Lai gan pagaidām nekas nenotiek, saulriets ir

sērīgs. Saule nolaižas mākoņos, nedz mīlestības,

nedz draudzības, tikai pienākums pret sevi pašu un

kaisle, jocīgs savienojums. Jauneklis smaidīdams iziet

no ūdens, uzmini – Apolons vai Marss? Tauta nogurusi

un sauc pie kārtības. Liktenis izšķiras, kamēr viņš raksta

starp gaišām kāpām un klausās skaņuplati, spēlē

Artūrs Šnābelis, Waldes Rauschen — etīde un rūķīši

maršē spraigā solī, un lapas krīt, pērkona dūcieni slāpē

klavieres, jefreitors plūkā savu ūsiņu rugājus, dīkā stāv krasti.

 

Igors Belovs

PRIEKA DIVĪZIJA

Mēs bijām īgnais smaids, mēs bijām vaļēja brūce,

dēļ jaunavām blondām atvaļinājumos braucām,

bet, saticis tevi, es pamanīju — cik ilgi gan

manis nosvilinātās sādžas dun sirdī man.

 

Ar pēdējiem spēkiem es saucu – achtung, baby.

Balss tava saldā peldēja pa rasas tīrajām debesīm,

un nolemtībā, vai, zem kājām iebruka zeme

kristāliskās naktīs, dziļās kā akas Jeruzalemē.

 

Kurš zin, kurā no saloniem vispār bij ietetovēta

tumsnējā tavā plecā šī oriflāma no geto,

vai zelta rītā, pa dienu vai blāvā vakarā skumjā

tu kļuvusi vācu mūzika, pārvērtusies par dūmiem?

 

Melodiju uzķer, lai pēcāk padārgos klubos

mīlas sprādziena vilnis mūs betonā iesistu, stulbus,

lai naktī, žonglējot ar atbalsīm važu, vadoņu, sistēmu,

piebrauktu DJ Stalingrad – un saļimtu vemjot.

 

Pie lepniem pilsētas vārtiem, urinizētajā sniegā,

mans vads hugobosa tērpos laipni iegulsies miegā.

Būs vienreizīgs aukstums, varens saulriets,

bet jūru atšķaidīs ar asini, un golfa straume ritēs.

 

Klausoties labāko staciju gaudas grauzdētas,

mēs runāsim ar tevi – lai tikai nepazaudētos

tur, kur, laivai slīdot, vējiņam nebūs pūst.

Kur nevienam nespīd dzelzs dienvidu krusts.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Elmāra Seņkova jaunās trupas pirmā izrāde pētīs vecumdienas
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Kurzemē notiks īpašie filmas “Piļsāta pi upis” seansi
1 diena
LA
LA.LV
Kultūra
Iepriekš neeksponētus Kuzņecova porcelāna priekšmetus izstādīs Durbes pilī
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Ramona Petraviča: Dosim iespēju cilvēkiem ar invaliditāti strādāt
Intervija 2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
Brāļi Šici: Veicām divus gandrīz ideālus braucienus
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Svētdien debesis apmāksies, daudzviet gaidāms lietus 1
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Zemestrīcē Turcijas austrumos vismaz 22 bojāgājušie, 1030 ievainoti
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kopš kiosku demontāžas sākšanas konstatēti deviņi jauni nelegālas cigarešu uzglabāšanas gadījumi Centrāltirgū 5
12 stundas