Vācijas Rūras apgabalā par paraugpilsētu ir kļuvusi Botropa, kas kopš 2010. gada izstrādā inovatīvus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai. Botropā pierādīts, ka iespējams ieviest klimatam labvēlīgu pilsētu pārkārtošanu un nodrošināt ražošanas vietas, uz pusi samazinot kopējās CO2 emisijas.
Vācijas Rūras apgabalā par paraugpilsētu ir kļuvusi Botropa, kas kopš 2010. gada izstrādā inovatīvus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai. Botropā pierādīts, ka iespējams ieviest klimatam labvēlīgu pilsētu pārkārtošanu un nodrošināt ražošanas vietas, uz pusi samazinot kopējās CO2 emisijas.
Foto: Norbert Schmidt/EK AV

Latvija grib būt klimatneitrāla 2050. gadā 16

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Lasīt citas ziņas

Latvijas klimatneitralitātes stratēģija paredz par 100% samazināt siltumnīc­efekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050. gadam. Vienlaikus līdz 2030. gadam Latvija spēs samazināt savas SEG emisijas tikai par 13–15% salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Lai samazinātu ogļskābās gāzes izmešu apjomu, enerģētikas jomā Latvija paredz veikt lielas jaudas atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tostarp atkrastes vēja enerģijas parka būvi, sauszemes vēja parku attīstību, saules elektroenerģijas ražošanas projektus, kā arī atjaunojamās enerģijas veicināšanu centralizētajā siltumapgādē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat paredzēta atjaunojamās enerģijas pašražošana un pašpatēriņš, kā arī transporta jomā paredzēta uzlādes tīkla paplašināšana, izveidojot papildus vismaz 150 uzlādes punktus.

Jāpiebilst, ka vēl nesen tika ziņots, ka Latvijai šīs desmitgades laikā nepieciešami vismaz 1000 jauni elektroauto uzlādes punkti. Vienlaikus paredzēts uzlabot valsts un pašvaldību ēku, daudzdzīvokļu dzīvojamo un privātmāju energoefektivitāti, elektromobilitāti, siltumapgādes energoefektivitāti.

Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji Saeimas komisiju informēja, ka paredzēts – 2030. gadā lauksaimniecības emisijas nepieaugs salīdzinājumā ar 2020. gada rādītājiem, tomēr 2005. gada līmeni vairs nav iespējams sasniegt, norādot, ka “vai nu tiek samazinātas emisijas, vai samazināta pārtikas ražošana”.

Tāpat plānotas lauksaimniekam brīvprātīgas, tomēr klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kā arī brīvprātīgas daudzgadu saistības vides un klimata mērķu sasniegšanai, tostarp augsnes, gaisa un ūdens kvalitātes, dzīvnieku labturības uzlabošanai, kā arī biodaudzveidības saglabāšanai.

Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros Latvija paredz ieviest ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tādējādi mazinot ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.