Latvija plāno līdz 2050.gadam par 100% samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas 13
Latvijas klimatneitralitātes stratēģija paredz par 100% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050.gadam, vienlaikus līdz 2030.gadam Latvija Kopējo centienu regulas ietvaros var samazināt savas SEG emisijas par 13-15%, salīdzinājumā ar 2005.gadu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.
Vienlaikus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu enerģētikas jomā paredzēts veikt lielas jaudas atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus,
tostarp atkrastes vēja enerģijas parka kopprojekta izstrādi, sauszemes vēja parku attīstību, saules elektroenerģijas ražošanas projektus, kā arī atjaunojamās enerģijas veicināšanu centralizētajā siltumapgādē.
Tāpat paredzēta atjaunojamās enerģijas pašražošana un pašpatēriņš, kā arī transporta jomā paredzēta uzlādes tīkla paplašināšana, izveidojot papildus vismaz 150 uzlādes punktus.
Enerģētikas jomā paredzēta arī esošās infrastruktūras stiprināšana un paplašināšana, elektroenerģijas infrastruktūras pielāgošana lielas jaudas uzlādes stacijām, esošās dabas gāzes infrastruktūras attīstība veidā, kas sekmētu biometāna izmantošanu vidējā termiņā un iespējamo pāreju ūdeņraža uzņemšanai ilgtermiņā.
Vienlaikus paredzēts uzlabot valsts ēku, pašvaldību ēku, daudzdzīvokļu dzīvojamo un privātmāju energoefektivitāti, elektromobilitāti, siltumapgādes energoefektivitāti.
Satiksmes ministrija uzskaita, ko vēl paredzēts veikt
Satiksmes Ministrijas (SM) pārstāvji norādīja plānotie rīcības virzieni transporta sektorā paredz infrastruktūras jautājumu uzlabošanu, tostarp uzlādi un uzpildi, mobilitātes infrastruktūru, autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanu. Tāpat paredzēts veicināt sabiedriskā transporta lietošanu, kā arī veikt dažādus pilsētu mobilitāti veicinošus pasākumus.
Tāpat SM norāda, ka paredzēts veikt informatīvas kampaņas un atbalsta pasākumus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļu politikā.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji komisijas sēdē sacīja, ka ieviešot papildu pasākumus paredzams, ka 2030.gadā lauksaimniecības emisijas nepieaugs salīdzinājumā ar 2020.gada rādītājiem,
tomēr 2005.gada līmeni nav iespējams sasniegt, norādot, ka “vai nu tiek samazinātas emisijas, vai samazināta pārtikas ražošana”.
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānotās rīcības vides un klimata jomā paredz veidot pastiprinātu nosacījumu sistēmu, paredzot lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus vides un klimata, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā. Tāpat plānotas lauksaimniekam brīvprātīgas, tomēr klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kā arī brīvprātīgas daudzgadu saistības vides un klimata mērķu sasniegšanai, tostarp augsnes, gaisa un ūdens kvalitātes, dzīvnieku labturības uzlabošanai, kā arī biodaudzveidības saglabāšanai.
Tāpat KLP plānotās rīcības paredz ieviest ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tādējādi mazinot ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu. Vienlaikus paredzēts atbalsts ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanai un biodaudzveidības saglabāšanai mežos.
Vienlaikus VARAM pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka ir izstrādāts likumprojekts “Klimata likums”, lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, nosakot visus politikas īstenošanai nepieciešamos nosacījumus vienuviet.
Likuma mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicinot klimatnoturību,
nosakot dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu jomās, kas saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Likumprojekts paredz nozarēm saistošu mērķu noteikšanu, lai veicinātu visu nozaru iesaisti kopējo SEG emisiju samazināšanā un konkrētu pasākumu īstenošanā. Tiek izdalītas sešas nozares – enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, kā arī zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.
VARAM norāda, ka lai sasniegtu klimata politikas mērķus nepieciešama SEG emisiju un piesaistes inventarizācija un monitorings, SEG emisiju mazināšanas risinājumi, oglekļa dioksīda piesaistes risinājum, pielāgošanās klimata pārmaiņām, produktu dzīves cikla radītās ietekmes analīze, tiešsaistes centra izveide, ES taksonomijas principu integrēšana valsts stimulēšanas mehānismos un citi risinājumi.
Vienlaikus VARAM plāno informēt sabiedrību par klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu izpratni, kā arī tiek veidota mājaslapa “klimatam.lv”, kurā tiktu publicēta visa aktuālā informācija par šiem jautājumiem.
Visām nozarēm un visiem pārvaldības līmeņiem, ieskaitot pašvaldībām, ir jāsniedz ieguldījums Latvijas klimata politikas mērķu sasniegšanā, norādīja VARAM pārstāvji.
