Līdzās 13 jau pieminētajām mazajām salām – laivām ezeriņā ir vēl viena milzīgi liela, kas aizņem gandrīz trešo daļu no ezera platības. Sākumā mēs šaubījāmies, vai tā maz ir sala – drīzāk slīkšņā aizaudzis ezera krasts. Tomēr, kad bijām šeit atbraukuši pēc dažiem mēnešiem, tad ieraudzījām, ka lielā sala citu vēju iespaidā aizpūsta uz otru krastu. Uz lielās salas aug daudzi koki jau pusbaļķa resnumā. 9
Apbrīnojama ir šo salu peldspēja. Uz tādas pēc izmēriem laivai līdzīgas saliņas mēs uzkāpām divi cilvēki, un sala – laiva peldēja tikpat braši, ka likās – te varētu sakāpt arī četri vai pieci pētnieki! Grūti izskaidrot tik apbrīnojamu salu peldēšanas spēju, it kā tās būtu piepūstas ar gaisu.
Otrajā tikšanās reizē ar burvīgajām salām bija jau vēls rudens un dzērvenes uz lielās salas un arī uz visām mazajām saliņām bija jau nolasītas. Tātad iedzīvotāji zina šo vietu.
Pēc šā piedzīvojuma sākām meklēt ziņas par peldošām salām arī pa citām Latvijas malām. 2010. gadā nokļuvām Aglonā gleznainā Raudiņu ezera krastā.
Viesu mājas saimniece Mihalīna Cakula pastāstīja un parādīja ezerā četras peldošās salas, kuras visas tobrīd bija piestājušas un uzsēdušās krastmalai. Pagājušajā gadā vidējo salu piesējuši ar trosi, bet tā vienalga norāvusies un aizpeldējusi lielo ūdeņu plašumos. Ūdeņi šeit tiešām diezgan plaši, jo Cirīšu HES aizsprosts te sešu kilometru garumā applūdinājis Tartakaupītes ielejas pļavas un vienā lielā ūdenī savienojis četrus ezerus: Dziļūksni,Jagodku, Raudiņu un Sekļu. Raudiņu ezera salas salīdzinājumā ar iepriekš aprakstītajām bija pavisam citāda rakstura un izskata – bailīgas un apaugušas ar gariem meldriem pāri cilvēka galvai.
Lielākās salas platību varētu lēst uz kādiem 1500 m2 . Ar vienu galu tā bija uzsēdusies Raudiņu ezera rietumu krastā.
Pāri krastā noenkurotajai salai cauri tās biezajiem garajiem meldriem iestaigāta makšķernieku taka. Izskatās, ka jābūt spēcīgam rietumu vējam vai vētrai, lai šādu salu atrautu no krasta.
Izrādās, ka peldošo salu ir gana daudz, bet tās veiksmīgi slēpjas ezeru līčos un meldros, saplūstot ar krastu. Par peldošām salām nav atrodami nopietni pētījumi un nav ne reģistru, ne uzskaites.
Tāpēc te nu būtu īstais laiks lasītājiem iesūtīt savas ziņas, fotogrāfijas un peldošo salu aprakstus. Re, būs vēl viens vaļasprieks: apsekosim ne tikai dižkokus, akmeņus un alas, bet arī salas, kas peld!
