Pedagoģe uzdod jautājumu, par kuru diskutē arī daudzi vecāki: kāpēc viena nenokārtota eksāmena dēļ nevar pabeigt 9. klasi? 0
LA.LV jau vēstīja, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pieaudzis to pamatskolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši vismaz vienu centralizēto eksāmenu. Par šo tēmu redakcijā vērsās pedagoģe ar ilggadēju darba pieredzi, kura vienlaikus ir arī skolēna mamma. Viņu jau ilgāku laiku nodarbina jautājums, kāpēc 9. klases skolēns nevar iegūt pamatizglītības apliecību un turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē, ja nav nokārtots kaut viens valsts pārbaudījums.
Lasītāja ir pārliecināta, ka agrāk kārtība bijusi citāda, tāpēc LA.LV vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lai noskaidrotu, kāpēc šāds regulējums ir spēkā.
Turpinājumā publicējam lasītājas vēstuli.
“Izlasot jūsu rakstu, nolēmu uzrakstīt savu sasāpējušo jautājumu, par kuru skolā diskusijas notiek jau kopš tā ieviešanas. Kāpēc 9. klasi nevar pabeigt, ja tomēr nav nokārtots viens eksāmens, kā tas bija iepriekš?
Tas ir nejēdzīgi, ka sekmīgi jaunieši, kam nepaveicās vienā eksāmenā, tiek apstādināti vismaz uz gadu savā izaugsmē. Nav jābūt visiem speciālistiem vienā un tajā pašā novirzienā, jo ir tik daudz iespēju sevi virzīt tur, kur ir talants vai labākas prasmes.
Tāpat nepatīk šī neuzticība pedagogu saimei, kas nav spējīga skolā labot eksāmenus. Tas, ka eksāmenu laikā nav iespējams normāli nodrošināt izglītības procesu citām klasēm, netiek ņemts vērā! Rakstu gan kā pedagogs ar daudzu gadu stāžu, gan kā vecāks.”
Lūgta skaidrot situāciju, IZM norāda, ka tiesību norma, kas paredz, ka 9. klases skolēns saņem tikai liecību, ja nav nokārtots kaut viens valsts pārbaudījums, nav jauns regulējums.
Ministrijā uzsver, ka šāda kārtība ir spēkā jau kopš Vispārējās izglītības likuma pieņemšanas 1999. gadā.
IZM skaidro, ka arī iepriekš pamatizglītības apliecību nevarēja saņemt, ja skolēns nebija izpildījis visas noteiktās prasības. Turklāt liecību, nevis apliecību, saņem ne tikai tad, ja nav nokārtots valsts pārbaudījums, bet arī gadījumos, kad nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem vai skolēns ir nesekmīgs divos vai vairākos mācību priekšmetos.
Ministrijā norāda, ka līdzīga kārtība bija spēkā arī laikā, kad Latvijā darbojās 1991. gada Izglītības likums.
“Tādējādi Latvijas Republikā nevienā brīdī nav bijis iespējams pabeigt pamatizglītības pakāpi, ja izglītojamais ir bijis nesekmīgs vai nav saņēmis vērtējumu valsts pārbaudes darbā,” uzsver IZM.
Līdz ar to ministrijas pārstāvji norāda, ka sabiedrībā izplatītais priekšstats, ka agrāk 9. klasi bija iespējams pabeigt arī ar vienu nenokārtotu eksāmenu, neatbilst spēkā esošajam un arī iepriekšējam regulējumam.
