Spēles noteikumi nu ir mainīti: Krievija nonāk neapskaužamā situācijā 0
Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas diktators Vladimirs Putins centās sevi pasniegt kā ģeopolitisku stratēģi, kurš spēj kontrolēt kaimiņvalstis un ietekmēt to lēmumus. Taču tagad situācija izskatās pavisam citādi – Krievija pati spiesta lūgt degvielu, bet pat tās oficiālie partneri atļaujas Maskavai izvirzīt nosacījumus. Tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Viņš pievērš uzmanību Kazahstānas reakcijai uz Maskavas lūgumu pēc degvielas. Pēc Slaidiņa teiktā, Kazahstāna būtībā pateikusi – ja Krievija lūgs degvielu kā humāno palīdzību, tā varētu to piešķirt.
Tas, viņaprāt, ir ļoti simboliski. Valsts, kas gadiem ilgi tika saukta par “degvielas uzpildes staciju”, tagad pati nespēj pilnībā nodrošināt sevi ar degvielu.
“Degvielas krīze ir vēl viens trieciens Kremļa kā varas centra tēlam,” norāda Slaidiņš.
Viņš uzsver, ka Krievija ilgstoši lepojusies ar saviem milzīgajiem resursiem un sevi pozicionējusi kā vienu no pasaules enerģētikas smagsvariem. Taču pašreizējā situācija parāda, ka pat resursiem bagāta valsts kara apstākļos var nonākt nopietnās piegāžu un iekšējās stabilitātes problēmās.
Slaidiņš arī atgādina, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Kremlim bija ievērojama ietekme uz valstīm, kuras gadiem tika uzskatītas par Krievijai tuvām. Tagad šī ietekme acīmredzami sarūk.
Kā piemēru viņš min Serbijas prezidenta ierašanos Kijivā Ukrainas valstiskuma dienā, kā arī Kazahstānas gatavību atklāti demonstrēt, ka tā vairs nebaidās atteikt Maskavai vai izvirzīt savus nosacījumus.
Pēc Slaidiņa domām, karš nav nostiprinājis Putina pozīcijas, kā Kremlis, iespējams, bija cerējis. Gluži pretēji – tas parādījis, cik ierobežotas kļuvušas Maskavas iespējas izdarīt spiedienu uz kaimiņvalstīm un kontrolēt to lēmumus.
Viņš uzsver, ka Krievijas vājuma pazīmes kļūst arvien redzamākas – netiek sasniegti sākotnēji deklarētie kara mērķi, tiek zaudēti resursi, bet iekšienē pieaug ekonomiskas un loģistikas problēmas.
Tomēr Slaidiņš brīdina, ka Krievijas pakāpeniska vājināšanās nenozīmē, ka tā vairs nav bīstama. Putinam joprojām ir pietiekami daudz raķešu un citu ieroču, lai turpinātu triecienus pa Ukrainu.
“Jāsaprot, ka Putinam joprojām ir pietiekami daudz raķešu un citu ieroču, lai turpinātu veikt triecienus Ukrainai,” uzsver Slaidiņš.
Viņa ieskatā pilna mēroga karš jau ir atklājis Krievijas režīma patieso stāvokli – tas nespēj sasniegt savus mērķus, zaudē resursus un saskaras ar aizvien pieaugošām problēmām.
Slaidiņš pieļauj, ka turpmāka ekonomiskā un militārā vājināšanās var vēl vairāk graut sistēmu, kas balstās uz represijām, propagandu un bailēm. Taču, pēc viņa domām, tas nenozīmē, ka represiju kļūs mazāk – tieši otrādi, tās, visticamāk, kļūs vēl lielākas.
“Represijas būs vēl lielākas,” prognozē Slaidiņš, norādot, ka Krievijas Valsts domē jau pieņemti jauni lēmumi, kas šo virzienu apliecina.
