Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandu mazinās, kontrabandas apjomi aug 0
Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto. Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.
Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.
Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.
Kā norāda 7. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, kontrabandu būtiski ietekmē iedzīvotāju labklājība, kas savukārt ir cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko attīstību. Iedzīvotājiem esot labāk materiāli nodrošinātiem, vēlme iegādāties kontrabandas preces ievērojami mazinās un parādās tendence vairāk domāt par kopējo labumu un valsts izaugsmi, nevis tikai koncentrēties uz savu personīgo labumu. Vienlaikus pētījums apliecina, ka šī robeža ir ļoti trausla un iedzīvotāji ir gatavi atgriezties pie kontrabandas preču iegādes, gadījumā, ja to sāks ietekmēt ekonomiskie faktori, produktu cenas pieaugums, vai ja noteiktas preces nebūs pieejamas legālā tirdzniecībā dažādu jaunu ierobežojumu dēļ.
Līdz ar to nodokļu un akcizēto preču tirdzniecības ierobežojumu jomā ir nepieciešama stratēģiska un ilgtspējīga valsts rīcība un pragmatiski lēmumi, veidojot pārdomātu, uz analīzi balstītu nodokļu politiku, ņemot vērā iekšējos un ārējos faktorus, piešķirot papildu resursus tiesībsargājošām iestādēm, kā arī veicinot sabiedrības attieksmes maiņu un virzību uz labklājību.
“Kontrabanda un nelegālā tirdzniecība šodienas ģeopolitiskajos apstākļos nav skatāma tikai kā fiskāls zaudējums valsts budžetam un legālajam biznesam. Mums uz šo problēmu ir jāskatās kā uz draudu valsts nacionālajai drošībai. Piemēram, Latvijā joprojām redzam, ka nelegālās cigaretes lielos apjomos ieplūst no Baltkrievijas, – šī nauda baro noziedzīgās un pretvalstiskas struktūras, kas savukārt rada riskus mūsu nacionālajai drošībai. Ja valstī var ievest 2 miljonus kontrabandas cigarešu vienā reizē, vai tādā pat veidā te nevar ieplūst arī, piemēram, ieroči? Tāpēc cīņa ar kontrabandu jāuztver kā stratēģisks drošības jautājums, kas prasa gan sabiedrības iesaisti un attieksmes maiņu, gan arī valsts institūciju konsekventu un koordinētu rīcību,” uzsver SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka.
SKDS pētījums par iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu
Pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā un augustā veiktais pētījums liecina, ka joprojām galvenā iedzīvotāju motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, šogad 88% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 17% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, savukārt 13% atzīst, ka pērk tādas kontrabandas preces, kas Latvijā nav legāli nopērkamas.
To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 11% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 31% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro un 29% – vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Lielākā daļa respondentu (79%), ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pētījumu datiem, kopumā pieaug to respondentu īpatsvars, kuri nezina, kur var iegādāties kontrabandas preces (no 56% 2019. gadā līdz 79% 2025. gadā). Tomēr 15% respondentu zina, kur var iegādāties cigaretes, 6% respondentu zina, kur var iegādāties alkoholu, bet 5% zina, kur var iegādāties degvielu. 4% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.
Attiecībā uz piemērotajiem aizliegumiem, tirdzniecības ierobežojumiem un to efektivitāti, iedzīvotāji joprojām ir skeptiski. Piemēram, jautājumā par iespējamo patērētāju rīcību, reaģējot uz karsējamās tabaku ar mentola piedevu, kas bija pēdējais patērētājiem pieejamais tabakas un nikotīna izstrādājumu produkts ar specifisku garšu/aromātu, aizliegumu, 43% respondenu norāda, ka visticamāk patērētāji šo produktu turpinās pirkt kaimiņvalstīs vai no kontrabandistiem, 22% uzskata, ka lietotāji atgriezīsies pie viskaitīgākā tabakas produkta – cigarešu smēķēšanas, vai izvēlēsies citus produktus, bet tikai 3% aptaujāto domā, ka lietotāji atmetīs šo produktu lietošanu.
Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski pret iespēju, ka valsts aizsardzības un citi papildus tēriņi tiek finansēti, paaugstinot akcizēto preču (degviela, alkohols, tabakas un nikotīna izstrādājumi, kafija) akcīzes nodokli, kā rezultātā paaugstināsies šo produktu cena. Šādu rīcību negatīvi vērtē 67% sabiedrības (ļoti negatīvi 40%, drīzāk negatīvi 27%), savukārt šādu pieeju atbalsta kopumā 24% aptaujāto.
Vēl skeptiskāki iedzīvotāji ir attiecībā uz plānotajām izmaiņām Eiropas Savienības Tabakas izstrādājumu direktīvā, kas paredz daļu ES dalībvalstu ieņēmumus no akcīzes nodokļa ieskaitīt Eiropas Komisijas budžetā kopējo aktuālo tēriņu finansēšanai. Šādai idejai nepiekrīt 75% respondentu (54% pauž kategorisku Nē, bet 21% drīzāk nepiekrīt šādam ierosinājumam, savukārt šādu priekšlikumu atbalstītu 12% Latvijas iedzīvotāju.
KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību Baltijas valstīs
Nelegālais cigarešu tirgus Latvijā 2024. gadā ir sasniedzis 18% no kopējā patēriņa, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu. Tikmēr Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2%, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem. Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2%), Ungārijā (+5,6%), Latvijā (+4,5 %), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 %).
Kopējais cigarešu patēriņš Latvijā 2024. gadā ir samazinājies par 2%, bet būtiski ir kāpis viltoto un kontrbandas cigarešu patēriņš, sasniedzot 340 miljonus vienību, kas ir par 31% vairāk, nekā 2023. gadā.
Joprojām galvenā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts ir Baltkrievija – no turienes Latvijā ievesti 50% jeb 180 milj. no visām nelegālajām cigaretēm, kas turklāt ir par 12% vairāk, salīdzinot ar 2023.gadu. Tāpat būtisku nelegālo cigarešu daļu veido viltojumi – pērn 41% jeb 140 milj. no kopējām Latvijas tirgū nelegāli realizētajām cigaretēm bija viltojumi, un tas ir pat par veseliem +40% vairāk, salīdzinot ar 2023.gadu.
“Kontrabandas cigaretes Latvijā joprojām tiek ievestas no Baltkrievijas, par spīti tam, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, robeža ar Baltkrieviju tiek pastiprināti kontrolēta – šī ir būtiska problēma, kas tieši skar valsts nacionālo drošību. Tāpat satraucoša tendence visā Eiropā, tostarp Latvijā, ir cigarešu viltošanas un nelegālās ražošanas apjoma pieaugums. Šobrīd gan Eiropas, gan Latvijas līmenī tiek runāts arī par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, kas prasa lēmējvaras rūpīgu iedzieļināšanos, nevis lineāru pieeju. Pieredze rāda, ka ne vienmēr +5% Excel tabulā ir +5% valsts budžetā. Tādēļ Latvijā ir īpaši svarīgi veidot pārdomātu un samērīgu akcīzes nodokļa, kā arī aizliegumu un ierobežojumu politiku, ņemot vērā citu valstu pozitīvo un negatīvo pieredzi. Piemēram, domājot par sabiedrības veselību, augstāks akcīzes nodoklis būtu piemērojams viskaitīgākajam tabakas produktam – cigaretēm, savukārt mazāk kaitīgām alternatīvām – attiecīgi zemāks, lai mudinātu smēķētājus atteikties no kaitīgākā produkta,” norāda SIA “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītājs Guntars Grīnvalds.
7. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
