Latvijas karoga krāsas peldkostīmā?! Likuma nianses, kuras vērts zināt, lai svētku laikā nenonāktu nepatikšanās
0
Valsts svētku laiks turpinās. Lai arī laiks aiz loga kļūst arvien drūmāks, māju fasādes un pagalmus rotā Latvijas valsts karogi. Sabiedrība šajā laikā ir iecienījusi arī mazus valsts karodziņus kā piespraudes pie apģērba. Tāpat daļa ar valsts simboliem izvēlas rotāt arī automašīnas.
Valsts svētku laiks vienmēr ir īpašs. Sabiedrība svin svētkus un godina Latviju dažādos veidos, arī, kā minēts iepriekš, izmantojot valsts simbolus. Bet kā zināt, cik un kā ar valsts simboliem drīkstam apieties, lai nenonāktu nepatikšanās? Lai to noskaidrotu, lūdzām zvērināta advokāta Jāņa Dzanuškāna palīdzību.
Tiesu praksē to vērtē ļoti nopietni
Latvijā par valsts simboliem uzskatām karogu, ģerboni un himnu – trīs atribūtus, kas ikdienā ir it kā pašsaprotami, bet likumā aizsargāti gandrīz kā nacionālie dārgumi. Tie tradicionāli ir gandrīz jebkuras valsts identitātes un cieņas zīmes, tāpēc likums pret tām izturas ļoti nopietni.
Krimināllikuma 93. pants nosaka: par necieņas izrādīšanu pret valsts karogu, ģērboni vai himnu draud līdz trīs gadiem cietumā, piespiedu darbs vai naudas sods.
Ir arī administratīvā atbildība — piemēram, par “klajas necieņas izrādīšanu” pret valsts simboliem, piemēram, izbalējušu, netīru vai saburzītu karogu, ko var sodīt ar naudas sodu.
Bet, atgriežoties pie kriminālsoda, būtiski ir saprast, kas tad īsti ir “necieņa”. Kas ar to jāsaprot?
Tiesu praksē šis jēdziens nav atstāts gaumes ziņā. Likumsargi un tiesa skatās uz trim lietām:
1. vai rīcība bija tīša – vai cilvēks apzināti vēlējās aizvainot valsts simbolu;
2. vai tā notika publiski – necieņa kļūst sodāma, ja to redz sabiedrība, nevis, teiksim, ja karogs mājās nejauši aizdedzies kopā ar desām uz grila;
3. vai simbols tika izmantots neatbilstoši – piemēram, izmantots kā kostīma elements vai reklāmas atribūts pazemojošā veidā.
Noziegumi šajā jomā
Skaļākais – pirms vairāk nekā desmit gadiem kāds vīrietis publiski dedzināja Latvijas karogu un video ievietoja internetā ar aizvainojošiem komentāriem. Tiesa viņu sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, un tas līdz šim uzskatāms par bargāko sodu par šādu nodarījumu.
Cita situācija no prakses – cilvēks bija izmantojis Latvijas karoga krāsas peldkostīmā, kas tika vērtēts kā neētiska rīcība, bet ne sodāma, jo nebija aizskarošs nolūks.
Līdzīgi var rasties jautājums, vai, piemēram, kāda dekoratīva karodziņa, kuru mēs stiprinām pie apģērba vai izvietojam uz sava auto svētku laikā, izmešana miskastē vai citāda utilizēšana ir kaut kas tāds, par ko var saņemt sodu. Te, protams, ir svarīgi arī nepārspīlēt un nemēģināt katrā rīcībā saskatīt kaut ko noziedzīgu.
Lai mēs runātu par sodāmu rīcību, jābūt nodomam izrādīt tieši necieņu un centieniem šādu rīcību demonstrēt publiski.
Necieņa pret Latvijas simboliem ārzemēs
Bet kāda ir situācija, ja kāds ļaunprātis, piemēram, sabojātu vai iznīcinātu Latvijas karogu ārzemēs? Te gan jāatzīst – Latvijas tiesībsargi nevar saukt pie atbildības un tiesa sodīt cilvēku, kurš to dara citas valsts teritorijā, ja vien viņš nav Latvijas pilsonis un rīcība nav vērsta pret Latvijas valsti kā tādu. Tātad, ja, teiksim, kāds somu mākslinieks Helsinkos dedzinātu Latvijas karogu kā “mākslas performanci” (kā reiz noticis ar dažu citu valstu karogiem), Latvijas policija viņam neko nevarētu izdarīt – vismaz ne Somijā.
Taču, ja to izdara Latvijas pilsonis, viņš var tikt saukts pie atbildības arī par rīcību ārvalstīs, jo pārkāpums skar valsts godu.
Rezumējot – valsts simboli nav tikai auduma gabals vai kaut kāda skaņu virkne, piemēram, himnas gadījumā. Tie ir kā tautas pašcieņas mēraukla, tāpēc arī valstis tos aizsargā. Savukārt no krimināltiesību viedokļa Latvijā var tikt sodīta ne tik daudz pati simbolu zaimošana, cik tieši izrādīšanās, to demonstrējot plašākai sabiedrībai.
