Tava asinsgrupa atklāj par tevi vairāk, nekā varētu šķist. Kas raksturīgs cilvēkiem ar katru no asinsgrupām? 0
Lielākā daļa cilvēku par savu asinsgrupu aizdomājas tikai tad, kad jādodas uz operāciju, jāziedo asinis vai jāsaņem asins pārliešana. Taču patiesībā asinsgrupa var būt daudz vairāk nekā vienkārši burts un simbols medicīnas kartītē – arvien vairāk pētījumu rāda, ka asinsgrupa var ietekmēt mūsu veselību, slimību riskus, organisma reakcijas uz infekcijām un pat dažus vielmaiņas procesus.
Kā nosaka asinsgrupu? Asinsgrupu nosaka laboratoriski, pārbaudot, kādi antigēni atrodas uz sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) virsmas. Galvenokārt tiek noteikta: ABO sistēma (A, B, AB vai 0), kā arī Rh faktors (pozitīvs vai negatīvs).
Šie antigēni nosaka, kā organisms reaģē uz svešām asinīm. Ja cilvēkam pārlej neatbilstošu asinsgrupu, imūnsistēma var sākt uzbrukumu, kas ir dzīvībai bīstami.
Tomēr pēdējos gados ārvalstu medicīnas pētījumi pierāda, ka asinsgrupa ir saistīta ne tikai ar asins pārliešanu – tā var būt saistīta ar sirds slimību risku, trombu veidošanos, infekciju uzņēmību, gremošanas sistēmas īpatnībām un pat ar noteiktu vēža risku.
Aplūkosim katru asinsgrupu atsevišķi – kas ir raksturīgs cilvēkiem ar konkrēto asinsgrupu un kādi medicīniski fakti ir zināmi.
