Latvijā
Politika

Lemberga ēras beigas: kāpēc tieši šobrīd?17


Aivars Lembergs
Aivars Lembergs
Foto: Paula Čurkste/LETA

Autori: Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka

 

Kaut arī Aivars Lembergs vakar apstiprināja savu gatavību “uz sankciju laiku” atkāpties no Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata un to arī izdarīja, tomēr valdība rīkojas neierasti operatīvi un radikāli – jau šodien notiks ārkārtas sēde, kurā tiks pieņemtas izmaiņas likumā par ostām, atstādinot Ventspils un Rīgas pašvaldību pārstāvjus no darba ostu pārvaldēs, varu pilnībā pārņemot valsts pārstāvjiem.

Pirmdien, 9. decembrī, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizācijām Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Aivaru Lembergu no Ventspils, kurš šajā “godā” ticis kā pirmais no Baltijas valstīm.

OFAC nosaucis četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē – Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Saskaņā ar noteiktajām sankcijām ASV bloķē visus Lemberga un minēto struktūru īpašumus, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli, vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar sankcionētajām četrām juridiskajām personām – Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Lembergs pirmdienas vakarā diezgan bravūrīgi paziņoja, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir “ļoti pavirši” iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts “par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus”.

Kopumā viņš pauda viedokli, ka pret viņu vērstās ASV sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs, protams, var savā pierastajā stilā atjokoties, taču fakti ir tādi, ka viņa vārds atrodams tajā pašā sankciju sarakstā, kurā atrodams Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vārds, tādēļ jokā ir vismaz daļa patiesības – uz viņu attiecas daudzi tādi paši ierobežojumi, kādi attiecas uz Lukašenko.

Sankciju rezultātā tiks būtiski vai pilnībā ierobežotas A. Lemberga ietekmes iespējas uz ekonomisko un politisko vidi, šādi izslēdzot vienu no ietekmīgākajiem šīs vides dalībniekiem, tādēļ pilnīgi pamatoti var runāt par Lemberga ēras beigām.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas pret smagos noziegumos apsūdzēto, no amata pienākumu veikšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis paziņojums izraisīja ķēdes reakciju, liekot rīkoties arī Latvijas valdībai un citām iestādēm.
Gata Šļūkas zīmējums

Kāpēc tieši šobrīd?

Otrdien tieši šim mērķim Ventspilī sasauktā preses konferencē Lembergs jau bija sagatavojies labāk un pasludināja, ka Latvijas politiķi ir izmantojuši ASV varas iestādes Latvijas iekšpolitiskajā cīņā. Savās nedienās Lembergs vainoja tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“V”) un premjeru Krišjāni Kariņu (“V”), kurš esot arī ASV pilsonis un zinot labāk par citiem viņa politiskajiem konkurentiem, kas un kā ASV varas iestādēs jādara.

Valdības vadītājam Krišjānim Kariņam ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojums, ka tā dēvētajā Magņitska sarakstā ir iekļauts arī Aivars Lembergs, nācis negaidīti.

“Magņitska saraksts ir ASV Finanšu ministrijas lēmums pretkorupcijas nolūkos. Visi lēmumi ir tapuši ASV neatkarīgi no kādas ietekmes, kas varētu nākt no ārpuses,” sacīja Kariņš.

Šāds ASV melnais saraksts pastāv septiņus gadus, bet Lemberga tiesas process ilgst vairāk nekā desmit gadus, tad kāpēc ASV interese par Lemberga koruptīvajiem darījumiem nākusi gaismā tikai tagad? “Tas ir jāprasa ASV Finanšu ministrijai. Esmu pārliecināts, ka lēmums ir tapis pilnīgi neatkarīgi no jebkuras Latvijas amatpersonas,” norādīja Ministru prezidents.

Dažas dienas pirms melnā saraksta paplašināšanas – aizvadītajā piektdienā – tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar ASV Finanšu ministrijas ministra vietnieku Džastinu Muziniču. Bordāns pastāstīja, ka saruna bijusi par plaša spektra jautājumiem – gan par izmaiņām ģenerālprokurora amata kandidātu izraudzīšanā, gan ieceri veidot ekonomisko lietu tiesu, kā arī citiem jautājumiem.

“Tika pieminēts arī Aivars Lembergs. Viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās, kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā,” uzskata Bordāns un piebilda, ka viņš pirms četriem gadiem bijis advokāts fondā “Heritage Foundation”, kas izveidoja Magņitska sarakstu.

“Toreiz, būdams fonda advokāts, nesekmīgi komunicēju ar prokuratūru un Ekonomisko noziegumu policiju, jo šīs tiesībsargājošās iestādes nevēlējās sadarboties. Magņitska fonds toreiz secināja, ka, salīdzinājumā ar citām valstīm, sadarbība ar Latviju bijusi vissliktākā,” pastāstīja tieslietu ministrs.

Vai sankciju noteikšana Lembergam kaut kādā veidā varētu ietekmēt arī viņa krimināllietas iztiesāšanu, proti, to paātrināt?

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš uztur valsts apsūdzību Lemberga lietā, skaidroja, ka pašreizējā iztiesāšanas stadijā tam neesot izšķirošas nozīmes. Taču, ja tiesa būtu mainījusi drošības līdzekli Lembergam, proti, piemērojusi liegumu netuvoties Ventspils domes ēkai un Ventspils brīvostai, kā to tiesai prasīja prokurori, tad, visticamāk, Lemberga ietekme būtu samazināta, uzskata Juris Juriss. Izmeklēšanas laikā vairāki liecinieki atklāti teikuši, ka nevēlas liecināt, jo Lemberga ietekmes dēļ baidījušies to darīt. To viņi apliecināja arī tiesā, pastāstīja prokurors.

 

Biedri pamet asociāciju

Lai noteikto sankciju dēļ neciestu ar Lembergu saistīto sabiedrisko un valsts uzņēmumu darbība, paralēli dažādiem paziņojumiem notika arī konkrētas darbības. Pēc aģentūras LETA veiktās aptaujas no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, kuru vada ASV sankcijām pakļautais Ventspils mērs Aivars Lembergs, izstāsies VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kas Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā ir kopš 2009. gada, bet nav aktīvi iesaistījusies tās darbībā. Arī Rīgas Brīvostas pārvalde lemšot par izstāšanos no asociācijas, aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāve Ella Pētermane aģentūrai teikusi, ka uzņēmums pašreiz apzina situāciju saistībā ar būšanu par Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedru, bet vēl nevar komentēt tālāko rīcību.

Tostarp satiksmes ministrs Tālis Linkaits preses konferencē Ministru kabinetā jau paziņojis, ka “Latvijas dzelzceļš” izstāsies no Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe aģentūru informējusi, ka vēl ir pāragri spriest par būšanas asociācijā ietekmi uz Liepājas SEZ un pašreiz ostas darbība nav ietekmēta. Liepājas SEZ vēl skatīsies un vērtēs situācijas attīstību.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pavēstījis, ka ministrija aicinās valsts kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas biedri, atstāt šo asociāciju, lai nekādas tiešas vai netiešas sekas nevarētu ietekmē valsts uzņēmumu darbu.

 

Valsts pārņem varu ostās

Ventspils osta
Foto: Agnese Gulbe/LETA

Ņemot vērā, ka sankcijas radījušas būtisku risku Ventspils un Rīgas brīvostām tālākā darba turpināšanai, kā arī to, ka abu ostu pienesumu iekšzemes kopproduktā (IKP), pēc “Citadeles” bankas ekonomista Mārtiņa Āboliņa domām, aptuveni varētu vērtēt kā 2%, kas praktiski nozīmē, ka apdraudēti būtu apmēram 200 miljoni eiro nodokļu ieņēmumu, valsts rīkojās ar tai neparastu operativitāti.

Jau trešdien notiks MK ārkārtas sēde, kurā tiks apspriestas un pieņemtas izmaiņas likumā par ostām, kuru būtība būs – Ventspils un Rīgas pašvaldību pārstāvju atstādināšana no darba ostu pārvaldēs, kurās varu pilnībā pārņems valsts varas pārstāvji. K. Kariņš arī piebilda, ka, cik viņam zināms, Ventspils brīvostai jau šobrīd nav pieejas finanšu līdzekļiem savos banku kontos.

Tāpat ir zināms, ka otrdienas vakarā bija paredzēta Ventspils domes ārkārtas sēde, kurā paredzēts atbrīvot A. Lembergu no Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata.

Turpmākās detaļas par pārmaiņām ostu pārvaldē kļūs zināmas trešdienā.

Neskatoties uz šiem notikumiem, jautājot, vai sankciju sekas jūtamas Ventspilī, “LA” vēl otrdienas pēcpusdienā saņēma atbildi no Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājas Ingas Ieviņas, kurā teikts, ka “no Ventspils brīvostas pārvaldes puses varu informēt sekojošo: osta strādā, kuģi ienāk, visas operatīvās pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar ostas darbības nodrošināšanu, tiek veiktas.

Šobrīd tas arī ir viss, ko varam pateikt un uzskatām par svarīgāko. Nekādas finanšu darbības pašreizējā brīdī pārvaldei nav nepieciešamas, līdz ar to pārvaldes banku konti nav jautājums, ko tagad apspriež. Viss pārējais pašreiz tiek nodrošināts.”

 

Bankas nesniegs pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) otrdien izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka “normatīvie noteikumi Nr.13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” paredz, ka  finanšu iestāde nesniedz pakalpojumus klientam, kas ir sankciju subjekts atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kā arī neizpilda darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir sankciju subjekts atbilstoši ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām”.

Ņemot vērā minēto, šodien FKTK lūgusi Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem līdz FKTK tālāku skaidrojumu saņemšanai nekavējoties identificēt, vai sankcijām pakļautās personas – Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, kā arī citas personas, kuras tieši vai netieši kontrolē minētos uzņēmumus vai apvienības, ir katras konkrētās finanšu iestādes klienti, kā arī nesniegt nekāda veida finanšu pakalpojumus sankcijām pakļautajām personām, tai skaitā maksājumu uzdevumu izpildi.

Šie soļi sperti jau 10. decembrī, neskatoties uz to, ka OFAC sankcijas paredz 30 dienu pārejas periodu esošo darījumu pabeigšanai.

FKTK atzīst, ka Latvijas vēsturē situācija, kurā sankcijas tiek vērstas pret valsts iekšienē, nevis ārienē esošām fiziskajām un juridiskajām personām, ir bezprecedenta, tādēļ vēl notiekot konsultācijas, kā tieši sankcijas piemērojamas, un lielāka skaidrība gaidāma tuvākajās dienās.

Savukārt Ārlietu ministrija, kas ir starptautisko sankciju piemērošanas koordinējošā iestāde Latvijā, savā paziņojumā atgādina, ka ASV OFAC sankcijas Latvijā jāievēro visiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, tai skaitā bankām, kā arī tās jāievēro publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

OFAC izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr. 1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām – Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, būtībā – pagaidu līdzekļu iesaldēšana, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

ĀM arī atgādina, ka ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām.

Tādēļ ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku un vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar sankcionētajām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā.

Jāatgādina, ka par sankciju pārkāpšanu paredzēta atbildība arī Latvijas krimināllikuma 84. pantā – paredzot par to cietumsodu līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, bet, ja pārkāpjot nodarīts būtisks kaitējums, – tad līdz pieciem gadiem un pārējām uzskaitītajām sankcijām, savukārt, ja tas darīts personu grupā, – tad pat līdz astoņiem gadiem cietumsoda.

Saistītie raksti

Ņemot vērā visu teikto, pilnīgi reālistiska ir perspektīva, ka A. Lembergs savu 6000 eiro lielo pensiju, kura viņam likumiski pienākas, turpmāk varēs saņemt tikai ar “Latvijas Pasta” starpniecību, kurš nav finanšu tirgus dalībnieks, tādēļ FKTK ierobežojumi uz to neattiecas.

Vairāki Lemberga konti bankās bloķēti jau kopš 2007. gada, kad sākās t.s. “Lemberga krimināllieta”, taču viņa amatpersonas deklarācijas liecina, ka pēdējos gados viņam ir konti divās bankās – “Swedbank” un “Privatbank”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Komisija vēl nevienojas par diviem kandidātiem vakantajiem amatiem NEPLP
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Satversmes tiesa ierosina lietu par minimālo vecuma pensiju
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Parādnieks komentē zemos dzimstības rādītājus un pauž jaunas idejas 2
11 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Ekonomika
Māja nostāvēs 800 gadus un vairāk. Koka guļbūvju otrā atnākšana
6 stundas
LA
LA.LV
Sports
Vai Ernestam Gulbim Melburnā nāksies spēlēt basām kājām?
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Dānijas parlamenta spīkeram nodod lūgumu neizdot Kristīni Misāni
7 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Mistiska valsts institūciju nevarība 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Notikušais satriecis visu ciematu: jauns puisis zaudē dzīvību
6 stundas