Levits uzrunā Saeimu: 21.gadsimta pasaulei neatbilst 19.gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma 4
Papildināts plkst.14.10.
Demogrāfijas un ģimeņu politikai Latvijā trūkst politiski atbildīgas vadības, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga un uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika.
“Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī atbild par ģimeņu un bērnu lietām, taču demogrāfijas politika pie mums līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu,” pauda amatpersona.
Viņš uzsvēra, ka demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta politika, taču tā ir plašāka un ietver, piemēram, arī nodokļu politiku, kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu politiku, tā ir inteliģenta remigrācijas politika, un citas jomas, kas ir svarīgas tautas ataudzei.
Levits skaidroja, ka demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska pārnozaru politika. Taču tai, viņaprāt, trūkst efektīvas pārnozaru vai tā sauktās horizontālās pārvaldības.
“Tai trūkst politiski atbildīgas vadības, kam šī politika prioritātes ziņā ir pirmā, un nevis kaut kādā piektā vai desmitā vietā. Igaunija savu demogrāfijas un ģimeņu politiku aizsāka jau pirms gadiem, un tagad rezultāti ir redzami. Igaunijas valdības sastāvā ir iedzīvotāju lietu ministre, kas politiski šo valsts ilgtspējai tik svarīgo jomu pārrauga kopumā. Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums,” teica Levits.
Viņš atgādināja, ka vēl pavasara sesijas noslēgumā aicinājis deputātus, pievērst uzmanību tam, ka aizvien sarežģītākajai 21.gadsimta pasaulei neatbilst 19.gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma ar nodalītām ministriju atbildībām par klasiskajām politikas nozarēm, ārpusē atstājot vairākas modernai valstij prioritāras jomas, kas prasa politiski atbildīgu vadību.
Levita ieskatā blakus demogrāfijas politikai cits raksturīgs piemērs šim deficītam ir informācijas telpas kvalitātes un drošības politika. Tās sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai tā nav prioritāte, un, piemēram, sociālo mediju jomā valstij vispār nav nekādas politikas.
Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir informācija, kuru lietojam, ietekmē to, cik racionāli, vai, tieši otrādi, tumsonīgi ir mūsu lēmumi.
Valsts prezidents akcentēja, ka vēl viens aktuāls darba virziens ir valsts e-pārvaldība, kurai būtu jāveido pārnozaru politika, pārvaldība un tiesiskā bāze, jo šī brīža fragmentētība kavē Latvijas kā modernas valsts attīstību.
Vienota valsts digitālā platforma ir vieta, kur gan valsts, gan privātais sektors uz skaidriem un drošiem pamatiem piedāvā savus pakalpojumus, pauda Levits, akcentējot, ka tiem jābūt savietojamiem, ērtiem un viegli uztveramiem, tiem jābūt drošiem datu aizsardzības un privātuma ziņā. Viņš gan arī piebilda, ka valsts nedrīkst radīt “digitālu monstru” un cilvēku pakļaut tehnoloģijām.
Levits izcēla arī algoritmu problemātiku – gan valsts, gan privātajā sektorā. Algoritmi nav tiesību normas, un tādēļ tie nedrīkst noteikt, ko mēs drīkstam un ko nedrīkstam, sacīja Valsts prezidents, piebilsto, ka algoritmi nedrīkst ierobežot cilvēku tiesības un dzīves iespējas likuma ietvaros brīvi, neviena neuzraudzītam un nevienam neatskaitoties, lemt par savu rīcību.
“Algoritmu pielietošana nav tikai tehnisks jautājums, tas ir daudz vairāk centrāls politisks, tiesībpolitisks un konstitucionāls jautājums,” norādīja Levits.
Viņš uzskata, ka digitalizācija var būt līdzeklis dzīves kvalitātes uzlabošanai, taču vienlaikus tas var arī kļūt par ieroci, kuru pavēršam pret sevi. Tāpēc, gatavojot gan e-pārvaldi, gan citus digitalizācijas projektus, šī digitalizācijas riskantā dimensija ir pienācīgi jāņem vērā. Piemēram, ikvienam no valsts pakalpojumiem ir jābūt pieejamam arī klātienē, it sevišķi lai risinātu nestandarta jautājumus.
Levits pauda, ka te nepieciešami arī inovatīvi tiesiski risinājumi. Piemēram, ja kāds nelikumīgi būtu piekļuvis personas datiem, tad cietušajai personai automātiski būtu jāsaņem par to ziņojums un likumā noteikta finansiāla kompensācija.
“Latvija savā ceļā uz digitālu sabiedrību un konkurencē ar citām valstīm varētu izcelties tieši ar tādiem ne vien tehniskiem, bet jo sevišķi tiesiskiem risinājumiem, kas būtu ne tikai efektīvi no utilitārā viedokļa, bet cilvēkam arī turpmāk nodrošinātu viņa tiesības un individuālo rīcības brīvību,” sacīja Levis.
