Foto – Karstens Heinke

– Namībijā lauvas lielajos nacionālajos parkos atrodas drošībā, bet leopardi un gepardi dzīvo un medī plašajos laukos, kas pieder 7000 komerciālām fermām. Nav tāda likuma, kas liegtu nogalināt zvērus. Savā saimniecībā katrs fermeris ir ķēniņš, – skaidro Tristans Boēme. Trīspadsmit darba gados “AfriCat” viņš ir pieredzējis daudzus bēdīgus likteņus, jo fonds palīdz tiem dzīvniekiem, kas gadījušies ceļā zemes īpašniekiem. 0

Lai gan lauksaimniecība mūsdienu Namībijā atrodas tikai ceturtajā vietā aiz kalnrūpniecības, tūrisma un zvejniecības, tomēr tā līdzās valstij ir lielākā darba devēja un tālab autoritatīvs spēks, kam daudz kas pakārtots. Tostarp diemžēl arī dzīvnieki, kas te dzīvo kopš aizlaikiem. Tristans Boēme stāsta – kopš 1993. gada ir izglābti 690 gepardi, 378 leopardi un 12 lauvas. 86% šo lielo kaķu atkal palaisti brīvībā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā
Lasīt citas ziņas

– Mēs fermeriem piedāvājam iespēju – viņu sagūstītos zvērus savāksim, aizvedīsim uz Okonjimu, pabarosim un aprūpēsim. Daudzi dzīvnieki ir krītot savainojušies vai arī tiem ir šautas brūces un nepieciešama ārstu palīdzība. Arī zvēru mazuļi, ko mātes pazaudējušas, uzaug pie mums, jo savvaļā nespētu izdzīvot, – stāsta Boēme.

Un menedžeris atklāj vēl kādu problēmu: – Simt gadu laikā līdumu līšana un ganību iekopšana ir pamatīgi pārveidojusi veģetāciju. Savanna kļuvusi par ērkšķu krūmu zemi. Bet gepardiem medībām vajag lielus laukus, tāpēc sākumā atjaunojām floras līdzsvaru – izcirtām krūmus un atguvām prēriju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tristāns Boēme mūs vadā pa izstādi, kur dokumentēta “AfriCat” darbība, lai rosinātu domāt par dabas saudzēšanu. Bērnu zīmējumi ar priecīgām lauvām liecina, ka vismaz jaunā paaudze vēstījumu ir sapratusi.

– Skaidrošana un izglītošana ir viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem. Tālab Okonjimā ir arī pašiem sava skola. Mūsu skolēni ir izcili dabas draugi, un ar savām zināšanām un dedzīgumu viņi daudz ko varēs darīt citādi un labāk. Daudzi jau tagad mēģina mainīt vecāku domāšanu un rīcību, – stāsta Šanna Groenvalde, kuras blondie garie mati vēl mitri pēc peldēšanas nodarbībām. Pirms pāris gadiem skolotāja šeit ieradās no Zimbabves, lai strādātu rezervāta skolā. Viņa ir arī menedžeru komandā un rūpējas tiklab par viesiem, kā zvēriem.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.