“Man jautāja par cietušajiem, bet es nespēju saņemties un apskatīt, cik cilvēku ir” – Dace stāsta par piedzīvoto avāriju uz Liepājas šosejas
0
Dace un Ansis ir darbīgs pāris, kuriem ir kopīgs uzņēmums un 4 bērni. Svētku laiku viņi bija ieplānojuši izmantot ne tikai līgošanai, bet arī biznesam, taču viss izvērtās pavisam citādi.
Kad lūdzu Dacei pastāstīt vairāk par nedēļas nogalē notikušo, viņa neslēpj, ka neko tādu iepriekš nav piedzīvojusi un novēl, lai nevienam nekad kas līdzīgs nav jāpārdzīvo. Esot vien prieks, ka abi ar vīru palikuši dzīvi.
Dramatiskais notikums piedzīvots 21.jūnijā plkst.14.45 – to Dace var pateikt precīzi, jo šajā brīdī viņa veikusi zvanu uz 112.
Dace un Ansis ir uzņēmēji, kas dodas izbraukuma tirdzniecībā pa visu Latviju. Ziemā tirgo kūpināts zivis, bet vasarā nolēmuši nedaudz pamainīt darbības virzienu un sniegt arī ēdināšanas pakalpojumus pasākumos. Tajā ieguldīti visi brīvie līdzekļi un nolemts tirgot dažādus dzērienus, piedāvāt grilētu gaļu.
21.jūnijā bijis plānots pasākums Jaunbērzē, kur cilvēki ļoti gaidījuši.
Dace stāsta: “Tā kā tirgojam pārtiku, mūsu auto “Citroen Berlingo” ir aprīkots ar refrižeratoru, bet tas nav diez ko ietilpīgs. Tādējādi, mainot darbības virzienu, klāt nāca plašāks aprīkojums – teltis, galdi, krēsli, tāfeles, alus mucas, iekārtas, kases aparāti, blenderi un daudz kas cits. Tamdēļ, dodoties uz lielākiem pasākumiem, nomājam piekabi, lai varētu aizvest visu nepieciešamo. Tā nu, salikuši visu nepieciešamo mašīnā un piekabē, devāmies ceļā no mūsu juridiskās adreses Siguldā uz Jaunbērzes pasākumu. Sākums ballītei ir plkst.19.00, bet ar organizatori vienojāmies būt plkst.16.00.”
Viss bijis tieši tā, kā tam jābūt. Salasītas arī jāņuzāles, sapītas bizes un devušies ceļā.
“Vēl pa ceļam atlika iebraukt Rīgā pēc ledus, jo plānoti tirdziņi arī svētdien un pirmdien, tāpēc tā nepieciešams daudz. Atstājām depozīta maksu par “kooleriem”, bijām gatavi nodrošināt klientiem labāko. Pa ceļam vēl palūdzu vīram piestāt “KOOL” benzīntankā netālu no Liepājas šosejas, jo gribēju izdzert kafiju, zinot, ka priekšā gara nakts,” detaļas atceras Dace.
Visu paspējuši izdarīt laikus, tāpēc nekādas steigas nav bijis. Uzbrukuši uz Liepājas šosejas, pabraukuši garām kafejnīcai “Irbēni”. Braukuši prātīgi – svarīgās kravas dēļ aptuveni uz 80 km/h. Ceļš brīvs, priekšā neviena auto.
“Pretējā virzienā – no Liepājas uz Rīgu – gan satiksme bija ļoti intensīva. Un pēkšņi abi ar vīru ieraudzījām, ka ne no kā, ne no šā pretī pēkšņi mūsu joslā iebrauc pelēks “Nissan” auto un brauc tieši virsū mums. Es kliedzu: “Skaties, ko viņš dara! Viņš brauc mums virsū!””
Ansis, lai izvairītos no frontālas sadursmes, “parāvis” mašīnu pa labi uz grāvja pusi. Pretī braucošais auto paspējis vien noraut viņa mašīnai spoguli un sadragāt sānu, kā arī iznīcināt piekabi, bet ietriecies aiz viņiem braucošajā automašīnā “Honda”.
Sitiens bijis spēcīgs, atvērušies gaisa spilveni un viss salons bijis rozā krāsā.
“Izkāpu ārā, ieraudzīju visu to skatu un sāku raudāt. Vīrs apskāva un teica, lai zvanu uz 112. Saņēmu sevi rokās – satraukta zvanīju un centos visu izstāstīt. Man jautāja par cietušajiem, bet es nespēju saņemties un aiziet apskatīt, cik cilvēku ir. Teicu vien, ka cietušie ir un mašīnas kūp. Biju pārbijusies līdz vājprātam,” stāsta Dace.
Mediķi ieradušies ļoti ātri. Kāds no cilvēkiem sācis regulēt satiksmi vēl pirms policijas ierašanās. Klāt drīz bijusi arī policija un ugunsdzēsēji – katrs darījis savu darbu. Ansim un Dacei šķitis, ka abi jūtas labi, tāpēc no mediķu palīdzības sākotnēji atteikušies, jo bijis skaidrs, ka pārējiem cietušajiem palīdzība nepieciešama daudz vairāk.
“Vēlāk atbrauca arī avārijas izraisītāja piederīgie. Jautājām viņiem, kas varētu būt noticis. Saņēmām atbildi, ka vectēvam visticamāk uz ceļa palika slikti. Viņš esot bijis ceļā no Liepājas uz Ulbroku. Redzējām, ka mašīnā mētājās maizīte, desa, siers un ūdens. Tāpat kā mēs – cilvēks bija devies savās ikdienas gaitās, pat neiedomājoties, ka var kas tāds atgadīties. Aiz mums brauca tādi paši nevainīgi cilvēki. Bija vien sajūta, ka ir reizes, kad NEKO NEVAR IETEKMĒT. To nebija iespējams paredzēt, mainīt vai glābt.”
Visi smagāk cietušie nogādāti slimnīcā. Dace no sirds cer, ka visi ir dzīvi.
“Kad ap pusnakti atgriezāmies mājās, cieši samīļojām savus bērnus. Mums viņi ir četri. Tobrīd raudāju kā traka.”
Žēl arī ieguldītā darba, jo viss būs jāsāk no nulles. Vēlāk, kad nedaudz nomierinājušies, Dace sajutusi, ka sāp mugura, rokas un kājas. Nolēmuši tomēr doties atrādīties mediķiem, kur veikts rentgens. Arī Ansim bijušas sāpes krūtīs un apdegumi uz abām rokām.
“Nekas! Tās sāpes pāries, un viss sadzīs. Galvenais, ka esam mājās. Galvenais, lai visiem viss ir labi.”
Šis skaudrais stāsts jau atkal atgādina – esiet ļoti vērīgi uz ceļiem! Saudzējiet sevi, savus mīļos un pārējos satiksmes dalībniekus! Esiet uzmanīgi!
