“Tas ir cilvēktiesību pārkāpums!” Kalējs par diagnozes norādīšanu darbnespējas lapā 0

Nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanas mazināšanai Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām nodarbināto vidū.

Reklāma
Reklāma
Traģēdija Brunavas pagastā: advokāts skaidro Modra Konovalova suņu nošaušanas tiesisko aspektu 1
“Kauns!” Pasažiere neizpratnē, kāpēc sabiedriskajā transportā skan radio krievu valodā; “Rīgas satiksmes” komentārs viņu vēl vairāk sadusmo
Kokteilis
Četri zīlnieki izteica vienu un to pašu biedējošo prognozi par 2025. gada beigām
Lasīt citas ziņas

VM apkopotie dati liecina, ka pērn 80,4 % gadījumu darbnespējas lapās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, taču diagnozes norādīšana nav obligāta, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.

Risinājums paredz, ka gadījumos, kad tiek izrakstīta darbnespējas lapa ar cēloni “cits cēlonis”, tajā parādītos informācija par diagnozes nosaukumu un kodu, kas būtu pieejama tikai veselības sektoram.

CITI ŠOBRĪD LASA

TV24 raidījumā “Dienas personība” Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka šāda pieeja Latvijai nav piemērota. Viņš uzskata, ka informācija par diagnozi var būt ļoti sensitīva, it īpaši tādās jomās kā ginekoloģija, uroloģija vai psihiskās veselības aprūpe.

“Tas noteikti ir cilvēktiesību pārkāpums,” tā Kalējs.

Viņš arī norāda, ka nav skaidrs, kāpēc valstij pēkšņi radusies nepieciešamība šādu informāciju iekļaut slimības lapās. Pēc Kalēja domām, viens no galvenajiem mērķiem ir mazināt negodprātīgas darba nespējas lapas, jo to pieaugums ir īpaši manāms pirms svētkiem, piemēram, pirms Ziemassvētkiem, Līgo vai Zinību dienas. Šādos gadījumos, viņš atzīst, ir cilvēki, kuri darba nespējas lapu izmanto nepamatoti.

Vienlaikus Kalējs atgādina, ka ārsti bieži izsniedz slimības lapu, pat ja diagnoze vēl nav skaidra: “Darba nespējas lapa tiek izsniegta tāpēc, ka ārsts jau nezina, kāpēc tā galva sāp. Varbūt tur ir asins izplūdums, līdz ar to ir vajadzīga ļoti sarežģīta izmeklēšana. Ir vajadzīga kompjūtertomogrāfija, ir vajadzīga speciālista konsultācija, acu ārsta konsultācija.”

Pēc viņa teiktā, visa vajadzīgā informācija jau ir pieejama veselības nozares institūcijām – Nacionālais veselības dienests redz katru pacienta diagnozi un ārstēšanas iemeslu. Tāpēc Kalējs neuzskata par vajadzīgu vēlreiz to iekļaut darbnespējas lapā, kas nonāk darba devēja rokās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.