Latvijā, kā parasti, notiek tizlošanās, nevis strādāšana – kad bija sauss, neviens nestrādāja – tagad vaino lietu. Austrumu robežas fiasko 0
Austrumu robežas būvniecība burtiski iestrēgusi dubļos. Ilmārs Poikāns, LU Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks, TV24 raidījumā “Preses klubs” norāda, ka darbi kavējušies arī tad, kad laiks bijis ideāli sauss, un ironizē, ka Latvijā biežāk notiek “tizlošanās”, nevis reāla strādāšana.
Runājot par austrumu robežas izbūves pārtraukšanu laikapstākļu dēļ, Poikāns to salīdzina ar teicienu: “Kāpēc darīt šodien to, ko var atlikt uz rītdienu?” Viņš stāsta, ka pagājušais gads nokrišņu ziņā bija ļoti sauss, bet robežas izbūves rezultāti tāpat nesekmējās. Poikāns ironiski jautā: “Kas liedza izdarīt tad, kad bija ļoti sauss?”
“Tā kā Latvijā parasti notiek tizlošanās, nevis strādāšana, tad jāgaida, lai laikapstākļi palīdz kaut ko nedarīt,” uzskata pētnieks. Viņš atzīst, ka ir pilnīgi objektīvi šobrīd darbus pārtraukt nokrišņu radīto apstākļu dēļ. “Smagā tehnika, protams, ka neko tur nevar izdarīt. Te tikai, kā parasti – visu atliekam un tad mēģinām sagrābt, kad jau vairs nevar sagrābt,” norāda Poikāns.
Iepriekš jau ziņots, ka lietavas kavē austrumu robežas izbūvi. Ilgstoši un intensīvi nokrišņi šovasar Latgales reģionā kavē robežas izbūvi uz Latvijas austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, aģentūru LETA informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Viņa norāda, ka laikapstākļi apgrūtina gan piekļuvi objektu vietām, gan smagās tehnikas piegādi, īpaši purvainos un attālos apgabalos.
Gavrilova, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, norāda, ka, sākot no maija, nokrišņu daudzums atsevišķos pierobežas reģionos pārsniedza mēneša normu par vairāk nekā 100%, radot lielu mitrumu, dubļus un ūdens uzkrāšanos būvlaukumos.
Tādējādi darbi tiek veikti sarežģītos un izaicinošos apstākļos, kur bieži nepieciešama speciāla piekļuves infrastruktūra – piemēram, laipas, pontoni vai koka segumi. Turklāt dažviet tehnikai nav iespējams piekļūt, līdz ar to darbus bija iespējams turpināt tikai brīžos, kad laikapstākļi stabilizējas, uzsver VNĪ pārstāve.
Viņa atzīmē, ka VNĪ komanda turpina darbu arī izaicinošos apstākļos – purvainajās un grūti sasniedzamajās zonās, kur piegāde un iekārtošanās ir sarežģīta. “Drošība darbā vienmēr ir pirmajā vietā, un augstais ūdens līmenis patlaban neļauj nodrošināt atbilstošus un drošus darba apstākļus.
Valsts austrumu robežas izbūve ir drošības prioritāte, un darbi ar pilnu jaudu tiks turpināti, tiklīdz laikapstākļi to atļaus,” piebilst Gavrilova.
Gavrilova papildina, ka patlaban notiek elastīga darbu plānošana un resursu pārgrupēšana, lai maksimāli efektīvi izmantotu brīžus, kad darbu veikšana ir iespējama.
