Veselības rādītāji, ko pēc 40 gadu vecuma būtu vērts pārbaudīt vismaz reizi gadā 0
Asinsspiediens
Pirmkārt, regulāri jāmēra asinsspiediens. Tas ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu veselības rādītājiem.
Paaugstināts asinsspiediens gadiem ilgi var neradīt nekādas sūdzības, taču tas pakāpeniski bojā asinsvadu sieniņas, paātrina aterosklerozes attīstību un noslogo sirdi.
Pašlaik noteiktas jaunas asinsspiediena normas. Par nepaaugstinātu spiedienu šobrīd uzskata asinsspiedienu zem 120/70 mm Hg.
Paaugstināts asinsspiediens — 120–139 / 70–89 mm Hg. Par saslimšanu jeb arteriālo hipertensiju ārsti runā tad, ja asinsspiediens ir augstāks par 140/90 mm Hg. Lielākajai daļai pacientu, kuri lieto asinsspiedienu pazeminošus medikamentus, jaunākajās Eiropas hipertensijas vadlīnijās ieteikts sasniegt sistolisko asinsspiedienu 120–129 mm Hg.
Daudzi cilvēki saka: „Man ir zems spiediens, piemēram, 110 vai 115 uz 70.” Ja nav sūdzību, veselam cilvēkam tas parasti nav iemesls bažām. Tieši otrādi — šāds asinsspiediens bieži ir labvēlīgs sirds un asinsvadu veselībai. Par pārāk zemu asinsspiedienu jādomā tad, ja tas izraisa reiboņus, ģīboņus vai citas nepatīkamas sajūtas.
Ir jābūt uzmanīgiem, jo asinsspiediens ar gadiem palielinās.
Pulss un sirds ritms
Līdztekus asinsspiedienam vērts pievērst uzmanību arī pulsam un sirds ritmam. Pēc 40–50 gadu vecuma pieaug priekškambaru mirdzēšanas jeb ātriju fibrilācijas risks — tas ir biežākais sirds ritma traucējums, kas nereti norit bez simptomiem, bet ir viens no galvenajiem insulta cēloņiem.
Mans ieteikums ir laiku pa laikam sataustīt pulsu vai izmantot viedpulksteni — tas palīdz pamanīt neregulāru sirdsdarbību. Ja pulss ir neregulārs vai parādās sirdsklauves, jāveic elektrokardiogramma (EKG) un jākonsultējas ar ārstu.
Holesterīns
Otrkārt, jāzina savs holesterīna līmenis. Ar kopējā holesterīna rādītāju vien nepietiek. Īpaši svarīgs ir ZBL jeb tā dēvētais sliktais holesterīns, jo tas veicina aterosklerotisko pangu veidošanos.
Mūsdienās ir efektīvi līdzekļi, kas samazina holesterīna līmeni un būtiski mazina infarkta un insulta risku.
Lipoproteīns (a)
Papildus ierastajam lipīdu profilam mūsdienu vadlīnijās ieteikts vismaz vienu reizi mūžā noteikt lipoproteīnu (a) jeb Lp(a). Tas ir ģenētiski noteikts riska faktors, ko praktiski nevar ietekmēt ar dzīvesveidu, taču paaugstināts Lp(a) līmenis var būtiski mainīt kopējo sirds un asinsvadu riska vērtējumu un reizē ar to arī profilakses taktiku.
Cukura līmenis asinīs
Treškārt, jānovērtē cukura vielmaiņa. 2. tipa cukura diabēts sākumā bieži norit nemanāmi, bet tas būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Nieru funkcija
Ja reizi gadā tiek veiktas asins analīzes, vērts pārbaudīt arī nieru darbību, un to izdara, nosakot kreatinīnu un aprēķināto glomerulu filtrācijas ātrumu (GFĀ). Nieres un sirds ir cieši saistītas: hroniska nieru slimība ilgi norit nemanāmi, taču būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Svars un fiziskā aktivitāte
Ceturtkārt, svarīgi izvērtēt ķermeņa svaru un vidukļa apkārtmēru. Īpaši bīstama ir tauku uzkrāšanās vēdera apvidū, jo tā saistīta ar lielāku diabēta, hipertensijas un sirds slimību risku.
Fiziskā aktivitāte ir vienas no efektīvākajām sirds veselības zālēm. Regulāras pastaigas, vingrošana, riteņbraukšana vai citas nodarbes palīdz saglabāt veselus asinsvadus.
Miegs un stress
Sirds veselību ietekmē arī miegs. Hronisks miega trūkums un neārstēta miega apnoja, kas izpaužas kā krākšana ar elpas pauzēm, arī paaugstina asinsspiedienu un aritmijas risku. Ja novērojama izteikta krākšana, dienas miegainība vai pastāvīgs nogurums, par to vērts runāt ar ārstu. Arī ilgstošs stress nelabvēlīgi ietekmē gan asinsspiedienu, gan ikdienas paradumus.
Miega artēriju pārbaude
Latvijā sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no biežākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem. Tāpēc cilvēkiem, kuriem ir riska faktori — paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, cukura diabēts, smēķēšans tagad vai pagātnē vai sirds slimības ģimenē —, ar ārstu būtu vērts pārrunāt arī miega artēriju jeb kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju (doplerogrāfiju).
Tas ir vienkāršs, nesāpīgs un drošs izmeklējums, kas var parādīt aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados vēl pirms simptomu parādīšanās. Šī informācija palīdz precīzāk izvērtēt cilvēka kopējo risku un savlaicīgi pieņemt lēmumus par profilaksi un ārstēšanu.
Ehokardiogrāfija un slodzes testi
Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt arī ehokardiogrāfiju jeb sirds ultrasonogrāfiju. Tas ir nesāpīgs izmeklējums, kas ļauj novērtēt sirds kambaru izmērus, sirds muskuļa sūknēšanas funkciju un vārstuļu darbību. Tā ir īpaši noderīga, ja ir elpas trūkums, sirdsklauves, trokšņi sirdī vai paaugstināts asinsspiediens, kas ilgstoši noslogo sirdi.
Savukārt veloergometrija jeb slodzes tests ļauj novērtēt, kā sirds strādā fiziskas slodzes laikā. Tas var atklāt slēptu sirds asinsapgādes nepietiekamību, kas miera stāvoklī nav redzama. Slodzes testu vērts apsvērt, ja fiziskas piepūles laikā parādās spiedoša sajūta vai sāpes krūtīs, neierasts elpas trūkums vai strauji sarūk izturība, kā arī pirms intensīvākiem treniņiem pēc ilgāka pārtraukuma.
Praktisks gada plāns
Reizi gadā vērts izmērīt asinsspiedienu, novērtēt pulsu, ķermeņa svaru un vidukļa apkārtmēru, kā arī veikt asins analīzes, arī noteikt nieru funkcijas rādītājus.
Ja iepriekšējie rezultāti bijuši normas robežās, atkārtoti pārbaudīt holesterīna un glikozes līmeni ir pietiekami reizi dažos gados.
Vienu reizi mūžā ieteicams noteikt lipoproteīnu (a), savukārt cilvēkiem ar paaugstinātu risku ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, piemēram, miega artēriju ultrasonogrāfiju, ehokardiogrāfiju vai veloergometriju.
Profilakse ir gudrākais ieguldījums veselībā
Mūsdienu kardioloģijas lielākais sasniegums nav tikai spēja izglābt pacientu infarkta vai insulta laikā. Vēl svarīgāk ir panākt, lai šie notikumi vispār nenotiktu. Asinsvadi noveco klusi un nemanāmi. Mēs jūtam infarktu vai insultu, bet nejūtam daudzus gadus ilgo procesu, kas līdz tam ir novedis.
Tāpēc veselības pārbaudes pēc 40 gadu vecuma nav slimības meklēšana. Tā ir iespēja laikus pamanīt riskus un saglabāt veselību.
Reizi gadā izmērīt asinsspiedienu, veikt asins analīzes, izvērtēt riskus un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus — tās ir vienkāršas darbības, kas var pasargāt no nelabvēlīga notikuma, kurš maina cilvēka dzīvi.
Sirds veselība sākas nevis intensīvās terapijas palātā, bet ikdienas izvēlēs. Jo agrāk rūpējamies par saviem asinsvadiem, jo lielāka iespēja nodzīvot ne tikai ilgāk, bet arī veselīgāk.
