“Man sāk asiņot ausis” – tēvs, rotaļu laukumā sastopot rupjus jauniešus, rīkojas neparasti 0
Gandrīz tukšs rotaļu laukums Lieldienu brīvlaikā – šķiet, ideāla vieta nesteidzīgai atpūtai ar bērniem. Taču kādam tēvam šī idille pēkšņi pārvērtās par negaidītu audzināšanas stundu, kad blakus uzradās jaunieši, kuru sarunā dominēja krievu lamuvārdi.
Viņš ar savu pieredzi dalījies sociālo tīklu platformā “Facebook”. Lieldienu otrajā dienā kopā ar bērniem devies uz rotaļu laukumu, kas bijis gandrīz tukšs. Mierīgo atmosfēru drīz izjaukuši trīs jaunieši.
“Te nu jaunieši sāk sarunāties, un katrs otrais vārds ir ļoti rupjš krievu lamuvārds, kas, iespējams, piesauc dēmonus no astrālās pasaules! Man sāk asiņot ausis, un saprotu, ka negribu, lai mani bērni pavada laiku šādā sabiedrībā,” viņš raksta.
Tēvs nonācis izvēles priekšā – doties prom vai tomēr iejaukties. Viņš izvēlējies otro variantu un uzrunājis jauniešus, pajautājot, vai viņi ir latvieši vai krievi. Saņemot atbildi, kas apstiprinājusi viņu latvisko izcelsmi, viņš atbildējis ar negaidītu ierosinājumu: “Nu tad lamājieties latviski! Mums ir daudz labu lamuvārdu – svētie sūdi, bitīt matos, velns pār stenderi, ķečupainā kantora žurka!”
Jaunieši uz šo reaģējuši ar pārsteigumu, taču atvainojušies un vismaz uz brīdi kļuvuši pieklājīgāki.
Ieraksts ātri vien raisīja diskusijas. Vairāki komentētāji uzslavē tēva pieeju, uzsverot, ka humors šādās situācijās var būt efektīvāks nekā moralizēšana. “Dažreiz pietiek ar asprātīgu pieeju, lai jaunieši aizdomātos,” norāda kāda komentētāja, piebilstot, ka šāda rīcība ir eleganta un iedarbīga.
Citi savukārt uzsver, ka problēma ir dziļāka un sakņojas ģimenēs un sabiedrībā kopumā. “Bērni ir vecāku spogulis,” raksta kāds lietotājs, norādot uz audzināšanas nozīmi.
Vēl citi pievērš uzmanību plašākai tendencei – rupjības valodā kļūst arvien izplatītākas, turklāt ne tikai jauniešu vidū.
Diskusijā izskan arī viedokļi, ka bērni un jaunieši bieži pārņem apkārtējās vides paradumus – gan ģimenē, gan skolā, gan internetā. Daļa komentētāju norāda, ka svarīga ir ne tikai valodas izvēle, bet arī vispārējā komunikācijas kultūra. Citi piebilst, ka dažkārt pietiek ar vienu pieaugušo, kurš nebaidās pieklājīgi iejaukties, lai situāciju mainītu.
Pats ieraksta autors uzsver: “Mēs veidojam nākotnes sabiedrību kopā. Vismaz es tam ticu.”
Kas, tavuprāt, visvairāk ietekmē bērnu valodu?
