Bērnu rotaļu laukumos slēpjas briesmas – pētnieki brīdina par toksiskām vielām sintētiskajos laukumos 0
Mīksts, elastīgs, neslīdošs un it kā drošs. No pārstrādātām auto riepām iegūtais gumijas granulu segums jau gadiem tiek izmantots arī bērnu rotaļu laukumos, skolu stadionos un sporta trasēs. To reklamē kā materiālu, kas samazina traumu risku un ir viegli kopjams.
Taču jaunākie pētījumi liek uzdot neērtu jautājumu – vai šī drošība nav tikai ilūzija. par kādu šādu pētījumu arī vēstīts vietnē New York Post: “Pētnieki analizēja trīs visbiežāk izmantoto izmēru gumijas granulas un atklāja satraucošu ainu. Materiāls saturēja augstu līmeni policiklisko aromātisko ogļūdeņražu jeb PAH.”
Šīs vielas ir zināmas kā toksiskas. Ilgtermiņā tās var radīt risku, ja tiek ieelpotas, norītas vai uzsūcas caur ādu. PAH ir saistīti ar augļa attīstības traucējumiem, aknu un reproduktīvās sistēmas bojājumiem, un daļa no tiem ir atzīti par kancerogēniem, raksta medijs.
Tieši tāpēc speciālisti jau šobrīd iesaka pēc rotaļāšanās šādos laukumos rūpīgi mazgāt rokas, neēst uz mākslīgā seguma un karstās dienās ierobežot uzturēšanās laiku uz sintētiskajiem laukumiem.
Lai saprastu reālo risku, zinātnieki noteica gan kopējo PAH daudzumu materiālā, gan to daļu, kas ir biopieejama – proti, spēj izšķīst ūdenī un uzsūkties dzīvos organismos.
Rezultāti bija skaidri. Vismazākā izmēra granulas saturēja visaugstāko toksisko vielu koncentrāciju. Turklāt tieši šīs sīkās daļiņas bija aktīvākas – tās vieglāk izdalīja bīstamās vielas ūdenī un augsnē.
Kopējais PAH līmenis svārstījās no 49 līdz 108 miligramiem uz kilogramu atkarībā no daļiņu izmēra. Un tieši mazākajās granulās biopieejamā frakcija bija visaugstākā – dažos gadījumos pārsniedzot līmeni, kāds parasti konstatēts piesārņotās augsnēs un nogulumos.
Lai pārbaudītu ietekmi reālos apstākļos, pētnieki pakļāva gumijas granulu iedarbībai vairākus dzīvus organismus – augsnes bezmugurkaulniekus, dārza kreses augus un jūras baktērijas. Visos gadījumos tika novērota negatīva ietekme. Lielākas daļiņas radīja mazāku kaitējumu, bet sīkās granulas būtiski samazināja organismu izdzīvošanas un augšanas spējas, kā arī bioloģisko aktivitāti.
Pētnieki uzsver – ar ķīmisko analīzi vien nepietiek. Kombinējot to ar ekotoksikoloģiskajiem testiem, kļuva skaidrs, ka no gumijas izdalītās vielas nav tikai klātesošas – tās ir bioloģiski aktīvas un kaitīgas.
Ūdenī, kas iegūts no gumijas granulu ekstraktiem, tika konstatēti arī potenciāli toksiski metāli, tostarp cinks un varš. Dažos gadījumos to koncentrācija pārsniedza dzeramā ūdens vadlīnijas, raksta NYP.
Tas rada īpašas bažas, jo šis materiāls bieži tiek izmantots vietās, kur ar to tiešā saskarē nonāk bērni. Turklāt risks var pieaugt laika gaitā. Saules starojums, karstums un mitrums pakāpeniski noārda gumiju, potenciāli atbrīvojot vēl vairāk bīstamu savienojumu.
Medijā vēstīts, ka tomēr vienprātības zinātnieku vidū joprojām nav. Piemēram, 2024. gadā ASV federāla vairāku aģentūru iniciatīva publicēja ziņojumu, kurā netika konstatētas būtiskas atšķirības PAH iedarbībā starp cilvēkiem, kuri izmanto sintētiskos laukumus ar gumijas pildījumu, un tiem, kuri uzturas uz dabīgā zāliena.
Pētnieki uzsver – riepu pārstrāde joprojām ir svarīgs vides mērķis. Taču tas nenozīmē, ka jebkurš pārstrādāts materiāls automātiski ir drošs. Viņi aicina ieviest stingrāku regulējumu atkarībā no granulu izmēra, nodrošināt ilgtermiņa drošības uzraudzību un aktīvāk meklēt drošākas alternatīvas.
