Nodokli ceļ statuss 104
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai jautāju, kā izskaidrot tik krasu zemes kadastrālo vērtību kāpumu. Kopš šā gada Mežaparkā un citur Rīgā zemei esot noņemts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, viņa skaidro. Ja tas noteikts ēkai, kuras fiziskais nolietojums nepārsniedz 30%, tad šogad zemes kadastrālā vērtība cēlusies par 30 līdz 45 procentiem un tai līdzi arī par zemi maksātais nodoklis.
Ja ir tā, kā skaidro VZD vadītāja, tad Meža prospektā 28 dzīvojošā Strazdiņu ģimene, kas restaurējusi ēku pirmatnējā izskatā, par savām pūlēm pretī saņēmusi vien to, ka šogad tai jāmaksā par 240 eiro lielāks nodoklis nekā pērn…
Solvita Zvidriņa gan domā, ka nodokļa pieaugumam katrā konkrētajā īpašumā varot būt dažādi cēloņi.
“2015. gadā Rīgas pašvaldība bija noteikusi, ka nodokļa likme par zemi ir nevis 1,5, bet 1%, bet kopš 2016. gada pašvaldība atgriezās pie likumā noteiktajiem 1,5%. Arī šogad likme ir tā pati, tiesa, ar dažādiem atvieglojumiem. Bet ne vienmēr tie skar konkrētu īpašnieku un nodokļa maksātāju. Tāpēc diezin vai var apgalvot, ka nodoklis vienmēr cēlies tikai kadastrālo vērtību pieauguma dēļ,” saka viņa.
Veļ vainu cits uz citu
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis teic, ka nodokļa kāpums nav tikai Mežaparkā – tas aptver visu Rīgas vēsturisko centru, centram tuvākos Pārdaugavas rajonus. To izraisījis tikai un vienīgi no kadastrālās vērtēšanas noteikumiem izsvītrotais kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss zemei. To izsvītroja Valsts zemes dienests, tāpēc tam jāprasa, kāpēc tas tika izdarīts.
Savukārt Valsts zemes dienests rāda ar pirkstu uz pašvaldību – tā neesot laikus parūpējusies par iedzīvotāju aizsardzību pret pārlieku lielo nodokļa slogu.
Uz jautājumu, kāpēc pašvaldība neko nedarīja, lai pasargātu iedzīvotājus no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma, ja bija zināms par šā statusa maiņu, Ilmārs Ziedonis atbild, ka to neesot paguvuši.
“No kadastrālās vērtēšanas noteikumiem statuss zemei pazuda pēdējā brīdī, savukārt, gatavojot pašvaldības saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, nekādus priekšlikumus no Mežaparka attīstības biedrības vai citām iedzīvotāju organizācijām nesaņēmām,” skaidro viņš.
Amatpersonas neliekas ne zinis
Mežaparka attīstības biedrības valdes pārstāvis Kaspars Gailītis teic, ka neesot gluži tā, kā to apgalvo Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks.
“Biedrības vārdā par Mežaparka iedzīvotājiem uzliktajiem pārmērīgi lielajiem nodokļiem cēlām trauksmi jau 2012. gadā, rakstot Ministru prezidentam, finanšu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam, Saeimas un Rīgas domes deputātiem, Valsts zemes dienesta vadītājai. Amatpersonām tas ir sen labi zināms. Taču kopš 2012. gada nekas nav izdarīts, lai stāvokli labotu,” saka Kaspars Gailītis. “Publiski izskanējušais piemērs ar gleznotājas Džemmas Skulmes ģimenes māju, par ko šogad viņai jāmaksā 3524 eiro liels nodoklis, jau nav vienīgais. Kopš šī gada februāra esam saņēmuši ap 150 zvanu un e-pasta vēstuļu no Mežaparka iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma, kuri pauž savu sašutumu par viņu ģimenes budžetam jau nepanesamo nekustamā īpašuma nodokli. Kopš 2014. gada trijos gados nodoklis cēlies par 50%! Turklāt tas ir pašlaik, kad Saeima lēmusi par šim gadam paredzēto kadastrālo vērtību “iesaldēšanu” līdz 2018. gadam. Ar visu “iesaldēšanu” šogad par parastu divu dzīvokļu savrupmāju ar dārzu iedzīvotājiem jāmaksā no 2500 līdz 3500 eiro, dažos gadījumos pat vēl vairāk. Nākamgad “atsaldējot” kadastrālās vērtības un saglabājot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, dažu gadu laikā nodoklis Mežaparkā sasniegs vai pat pārsniegs 10 000 eiro,” spriež Gailītis.
