Foto: TASS/SCANPIX/LETA

Mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgas metodes būs izsmeltas, atklāj ministrs 16

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Mediķu organizācijas, šonedēļ pieprasot veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju, kā pamatojumu norādīja Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un mediķu mobilizācijas ieceri.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) vakar tviterī paziņojis, ka sanāksmē, kurā piedalījās veselības aprūpes darba devēji, kā arī nozares stratēģiskā padome, nolemts atlikt medicīnas personāla mobilizāciju: “Šonedēļ uz valdību mobilizācijas rīkojumu nevirzīšu – mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgas metodes būs izsmeltas.” Ministrija esot saņēmusi atbalsta solījumus no universitātes klīniku, reģionu slimnīcu, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadības tās izstrādātajam plānam, kā piesaistīt papildu medicīnas personālu kovida slimnieku ārstēšanai, lai nebūtu jāveic piespiedu iesaukums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārrunāts arī slimnīcu sadarbības teritoriju modelis. Bērnu klīniskās universitātes valdes priekšsēdētājs Valts Ābols pastāstīja, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un arī P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca nodrošinātu konsultatīvo funkciju kovida slimnieku ārstēšanā savā sadarbības teritorijā, kas sadalīta starp labo un kreiso Daugavas krastu, izveidojot tādu kā stacionāro ārstniecības iestāžu sadarbības tīklu.

Tas nozīmētu gan pacientu iespējamu pārvirzīšanu no augstāka līmeņa slimnīcas uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi, saņemot gan metodisko, gan konsultatīvo atbalstu, strādājot plašā komandā.

“Tas ir ļoti būtiski, jo kovida slimnieku ārstēšanā plānots iesaistīt arī tos mediķus, kuri iepriekš to nav darījuši. Īpaši tika akcentēts studentu un rezidentu gatavība iesaistīties, bet ar to vien nepietiks – ārsti jo­projām ir vajadzīgi,” sacīja Ābols.

Slimnīcu pārslodzes nepieļaušanā ļoti nozīmīga loma ir arī ģimenes ārstu iesaistei, lai viņi spētu ilgi un prasmīgi ārstēt savus kovida slimniekus ārpus slimnīcas.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka slimnīcām pašām ir jācenšas paplašināt cilvēkresursus un ka slimnīca jau aktīvi to darot – iesaistot slimnieku ārstēšanā rezidentus, tiekot runāts arī ar samariešiem par brīvprātīgo iesaisti kovida pacientu aprūpē.

Stradiņos patlaban trūkstot vairāk nekā 100 medicīnas māsu, tikpat arī jaunākā medicīnas personāla un vairāki desmiti ārstu. “Pēdējo divu nedēļu laikā mums ir izdevies pieņemt darbā septiņus ārstus, 14 medicīnas māsas, māsu palīgus un divus ārstu palīgus,” pastāstīja Muciņš.

Daļa no medicīnas personāla, kuri pieteicās strādāt iepriekšējā kovida uzliesmojuma laikā, vēl nav saņēmuši ziņu, vai viņu palīdzība būs nepieciešama. Viņi tagad to saņemšot, pastāstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.