Noslēpums. Čivināt vai klusēt
Iespējams, čivināšana tviterī “Latvijas Pasta” Iekšējās drošības dienesta vadītājam Ivaram Čivčišam maksājusi amatu. Viņa rokās nonāca kāds dokuments, ko saskaņošanas gaitā Valsts ieņēmumu dienestā vīzējušas apmēram 20 šīs iestādes amatpersonas. Parakstu un zīmogu izraibinātā papīra attēlu viņš publicēja sociālajā vietnē. Birokrātijas apmēru atmaskošana izrādījās gandrīz tikpat sāpīga kā valsts noslēpuma izpaušana. Netiek atklāts, par kādu tieši dokumentu ir runa un kāpēc tas ir tik “sensitīvs”. Un vai vispār tas ir īstais atlaišanas iemesls. No vienas puses, šis piemērs rāda, kas pie mums var notikt ar tā saukto trauksmes cēlāju. Tomēr saprotams arī, ka Iekšējās drošības dienesta vadītāja postenis uzliek savus pienākumus, tostarp spēju sargāt datus. Kurš uzņēmums vai iestāde gan gribētu sev pārāk pļāpīgu drošībnieku? Jau drīz pēc tam kļuva zināms par J. Čivčiša nodomu pievienoties Artusa Kaimiņa partijai. Atšķirībā no iepriekšējā amata politikā atraisīta mēle gan ir kapitāls.
Valsts valodas centra (VVC) neatlaidīgā cīņa par latviešu valodas lietošanu atbilstoši likuma prasībām vainagojusies ar uzvaru tiesā. Pēc kasācijas noraidījuma Augstākajā tiesā pagājušajā otrdienā stājās spēkā spriedums par mandāta atņemšanu Balvu novada domes deputātam Ivanam Baranovam (attēlā), kurš bija ievēlēts no “Saskaņas centra” saraksta. Viņš kļuvis par pirmo pašvaldības deputātu Latvijā, kam mandāts atņemts nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ, bet, iespējams, ne pēdējo… Kā informē VVC direktors Māris Baltiņš, tiesvedībā atrodas vēl divas lietas pret pašvaldību deputātiem, kas ierosinātas pēc valodas sargu iniciatīvas. Baltiņš uzskata, ka kopumā situācija ar pašvaldību deputātu valsts valodas prasmēm nav slikta, viņa vērtējumā – labāka nekā iepriekšējā sasaukumā. Jācer, ka tendence turpināsies un pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Latvijai vairs nebūs jāsarkst par deputātiem, kas pienācīgi neprot valsts valodu.
Foto – Valdis Semjonovs
Kauns. Jūlija atmiņu upuris
Miljonāra Jūlija Krūmiņa pļāpīguma “upuru” skaits turpina augt. Jau iepriekš par iespējamiem negodīgiem darījumiem nācies taisnoties Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim, tiesnesei Aijai Orniņai, politiķei Ingunai Sudrabai un citiem. Tagad apkaunojoši fakti atklājušies par bijušo Saeimas deputātu Juri Dobeli (attēlā). Savā nupat publicētajā grāmatā Krūmiņš raksta, ka viņam 90. gados vajadzējis uzpirkt tēvzemiešus, kuru biedrs tolaik vadījis muitu. “Man ļāva strādāt, taču tika norunāts: man trīs gadus jāmaksā 300 latu alga ik mēnesi tēvzemietim Jurim Dobelim. Tā Dobeļa kungs trīs gadus katru mēnesi cītīgi nāca uz “Man-Tess” un no mana grāmatveža Stepiņa saņēma 300 latu. Reiz, ejot garām apsardzes telpai, dzirdēju, ka darbinieki gardi smej. Ienācu apskatīties. Šie man rāda novērošanas kameru ierakstus no gaiteņiem – Dobelis iziet gaitenī no grāmatvedības un rūpīgi pārskaita iedoto naudu,” apraksta uzņēmējs. Dobelis jau medijiem atzinies, ka naudu esot saņēmis, taču tā bijusi samaksa par darbu, nevis kukulis. Par ko tieši viņš strādājis Krūmiņa uzņēmumā, politiķis gan vairs neatminas, tikai to, ka viņam bijis “brīvais režīms”.
To, ka Krūmiņa nauda daudziem joprojām ir mīļa, parādīja arī daudzie viesi pompozajā grāmatas atklāšanas pasākumā lepnā Rīgas restorānā, kuru tiešraidē demonstrēja arī viena no televīzijām.
Bērni, kas labi uzvedušies, no Ziemassvētku vecīša saņem dāvanas. Bērni, kas darījuši blēņas, saņem žagarus. Bet kas tiek sliktiem onkuļiem? Viņiem Ziemassvētku vecītis uzliek rokudzelžus un nogādā cietumā. Tieši tā noticis Dienvidamerikas valstī Peru, kur “vecīši” ieradušies pie narkotiku tirgoņiem. Patiesībā zem maskām slēpās īpašās policijas vienības kaujinieki. Tradicionāli viņi savas operācijas veic melnās maskās, taču, tuvojoties svētkiem, nolēmuši nedaudz pilnveidot stilu. Varbūt šo pieredzi var izmantot arī mūsu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs?
Reklāma
Reklāma
