Mamma kotletes iedod, un nekas dzīvē neinteresē! Zaržeckis norāda uz 29 000 jauniešu, kuri Latvijā ne mācās, ne strādā 0
Ko darīt ar jauniešiem, kuri pēc skolas beigšanas īsti nezina, kurp doties tālāk, nemācās un arī nestrādā? Plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uzskata, ka viena no problēmām ir nepietiekama profesionālā orientācija jau skolas laikā. Viņaprāt, jauniešiem būtu daudz vairāk jāsatiekas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri varētu parādīt, kā konkrētais darbs izskatās realitātē.
TV24 raidījumā “Preses klubs” Zaržeckis dalījās savā pieredzē, savulaik viesojoties vairākās skolās un stāstot jauniešiem par medicīnu un savu profesiju. Šādu nodarbību mērķis bijis ne tikai iepazīstināt skolēnus ar ārsta darbu, bet, iespējams, arī ieinteresēt kādu nākotnē izvēlēties medicīnu.
Zaržeckis stāstīja, ka tikšanās ar skolēniem izvērtušās ļoti interesantas, jaunieši aktīvi iesaistījušies sarunās un uzdevuši arī āķīgus jautājumus. Viņš pieļauj, ka kādam no šiem skolēniem šāda pieredze varētu būt palīdzējusi vēlāk izvēlēties ārsta vai citu ar medicīnu saistītu profesiju.
Vienlaikus Zaržeckis norādīja uz problēmu, ko pamanījis, sarunājoties ar jauniešiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Daudziem esot grūti pateikt, ko viņi vēlas darīt nākotnē. Daļa zina, ka vēlas studēt augstskolā, taču nespēj atbildēt, kas viņus patiesībā interesē un kādu profesiju viņi vēlētos apgūt.
Tieši tāpēc, viņaprāt, skolās būtu vērtīgi aicināt dažādu nozaru profesionāļus un uzņēmējus, kuri kaut vienas mācību stundas laikā varētu skolēniem pastāstīt par savu darbu. Tas jauniešiem dotu iespēju laikus iepazīt dažādas profesijas un palīdzētu saprast, kurā virzienā viņi vēlas doties.
Sarunā tika pievērsta uzmanība arī jauniešiem, kuri pēc izglītības iegūšanas nav iesaistījušies ne darba tirgū, ne turpina mācības. Raidījumā izskanēja, ka Latvijā esot aptuveni 29 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās un nestrādā.
Zaržeckis šo situāciju raksturoja visai skarbi, norādot, ka daļa jauniešu turpina dzīvot pie vecākiem un nav atraduši savu vietu darba tirgū.
“Viņš tur skrollē telefonu, un nekas dzīvē neinteresē. Mamma kotletes iedod,” situāciju raksturoja Zaržeckis.
Viņaprāt, šie jaunieši vienlaikus ir arī neizmantots darbaspēka resurss. Laikā, kad Latvijas uzņēmēji daudzās nozarēs saskaras ar darbinieku trūkumu, būtu jādomā, kā palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties aktīvā apritē un atrast savu vietu darba tirgū.
Runājot par darbaspēka trūkumu Latvijā, Zaržeckis bija kategorisks: “Mums nevajag imigrantus.” Viņa ieskatā vispirms būtu jāizmanto potenciāls, kas jau atrodas tepat Latvijā, palīdzot jauniešiem, kuri pašlaik nemācās un nestrādā, iesaistīties darba tirgū.
