“Negribētu sēdēt tur, kur sēdējis suns!” Pasažieri nikni par mājdzīvniekiem, kuri atrodas uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā 0
Sociālajos tīklos raisījusies karsta diskusija par noteikumiem, kas attiecas uz mājdzīvniekiem sabiedriskajā transportā.
Sociālajā medijā “Threads” kāda sieviete ar segvārdu @celestial.soul.diary dalās ar nepatīkamu pieredzi:
“Vivi konduktors piekasījās klāt, ka šim mazajam sunim nedrīkst būt uz sēdekļa. Nopietni? Kam tas traucē? Es saprotu ja tas būtu kāds lielais suns, kas traucētu vai siekalotu. Noteikumi Vivi ir nepilni. Piemēram, ka visiem suņiem jābūt uzpurņiem. Kur es atradīšu šādu mazu uzpurni? Jūs jocīgi? Taisiet atsevišķus noteikumus dažādiem suņiem. Savādāk kurš gribēs – tas vienmēr atradīs kam piekasīties.”
Ar līdzīgu pieredzi dalās lietotāja Indra: “Es vilcienā braucot savam sunim pērku biļeti kā cilvēkam, lai var sēdēt blakus un vienreiz ar bija diskusija ar konduktoru! Šis man saka, ka sunim vieta uz grīdas , bet es pieklājīgi atbildēju – ja Jūs pērkat biļeti , Jūs sēžat uz grīdas ? Viņš pasmaidīja un aizgāja, neko nesakot! Man ir punduršpics.”
Barbara uzskata, ka situācija nav absurda: “Man neliekas nekas pārspīlēts! Daudzās valstīs ir prasība par uzpurņiem, man pat franču buldogiem tādas ir. Izskatās jau diezgan smieklīgi, bet ja man saka, ka jāliek, nu tad jau uzlikšu, ko darīt! Tāpat arī vienmēr jālieto pavada, neatkarīgi liels vai mazs. Tomēr sabiedriskais transports!”
Savukārt Sintija dalās ar savu pieredzi: “Man ir 2kg smags toyterjers, jāpērk biļete , tas nekas, ka sēž klēpī un mana somiņa ir lielāka kā sunītis un kad iekāpa lielā kontrole un pajautāja, kāpēc nav uzpurņa atbildēju, ka neesmu vēl uztamborējusi sasmaidijāmies un viss labi.”
Diskusijā kāds cits lietotājs norāda uz pretēju pieredzi: “Mazie suņi parasti ir diezgan agresīvi nesaku ka visi bet daudz. Man ar nepatīk ka saimnieki nepieskata savus suņus, cik ir bijis ka saimnieki saka aaa viņš nekož un suns iekož. Man dažreiz uznāk vēlme uzspēlēt futbolu lielie suņi ir mierīgāki. Man ir sakars ar suņiem katru dienu tāpēc zinu ko runāju. Runājot par bēbīšiem, mmm neviens man nav uzbrucis vēl Nopērc mašīnu un brauc kur gribi un ar ko gribi.”
Vairums tomēr uzskata, ka sunim sabiedriskajā transportā uz sēdekļa nevajadzētu atrasties.
Ineta raksta: “Es negribētu ar savām tīrajām drēbēm sēdēt tur, kur pirms tam suns sēdējis. Un jūs?”
Simona izsakās vēl skarbāk: “Būtu es konduktors – izsēdinātu vai uzliktu sulīgu sodu. Nu, suns ir suns. Tas nav bērns. Vienalga, ka mazs un “trenēts un nekož”. Uz sēdekļa, jo pērkat divas biļetes? Droši, ka nē, bet taču “vilciens bija tukšs un kāpēc gan nevaru”. Vienalga. Ir noteikumi, ievēro. Negribi ievērot – kāp ārā un nebrauc. Viss.”
