Nekas tāds vēl nebija fiksēts visā novērojumu vēsturē – ar Baltijas jūru ziemas salā notiek neparastas lietas 2
Kopš janvāra sākuma neparasti ilgstoši austrumu aukstuma viļņi ir izraisījuši Baltijas jūras ūdens līmeņa kritumu līdz vēsturiski zemākajam punktam. Mērījumi pie Landsorta-Norra stacijas Zviedrijā rāda, ka jūras līmenis ir zemākais kopš mērījumu uzsākšanas 1886. gadā.
Leibnica Baltijas jūras pētījumu institūta (IOW) pētnieki rūpīgi uzrauga notikumu attīstību, jo tas rada retu okeanogrāfisku situāciju, kas var izraisīt lielu sāļā ūdens ieplūdi no Ziemeļu jūras Baltijas jūrā. Šāds ieplūdi var būtiski ietekmēt fiziskos un ķīmiskos apstākļus Centrālās Baltijas dziļumos, par šo plašāk rakstīts vietnē nachrichten.idw-online.de.
Spēcīgās austrumu vētras, kas kopš janvāra plosās lielākajā Baltijas jūras daļā, ir
izstūmušas lielu ūdens daudzumu caur Beltas jūras šaurumiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju uz Ziemeļu jūru.
Rezultātā vidējais Baltijas ūdens līmenis būtiski samazinājies.
5. februārī Landsort-Norra stacijā pie Zviedrijas krastiem tika izmērīti vairāk nekā 67 centimetri zem daudzgadu vidējā līmeņa – zemākais rādītājs visu mērījumu vēsturē.
Pēdējie aprēķini rāda, ka Baltijas jūra pašlaik zaudējusi aptuveni 275 kubikkilometrus ūdens salīdzinājumā ar vidējo daudzgadu līmeni. Pēdējais salīdzināms notikums bija 1980. gada martā.
Vairāk nekā 140 gadu laikā tikai piecos gadījumos ir novēroti līdzīgi zemi ūdens līmeņi ar vairāk nekā 60 centimetru deficītu.
Nosacījumi sāļā ūdens ieplūdei no Ziemeļu jūras
Līmenis 20 centimetru zem vidējā jūras līmeņa jau tiek uzskatīts par labu priekšnosacījumu lieliem sāļā ūdens ieplūdiem. Ar pašreizējo ekstremālo rādītāju – vairāk nekā -67 cm – apstākļi ir īpaši piemēroti šādam notikumam.
IOW pētnieki rūpīgi seko ne tikai ūdens līmeņiem, bet arī meteoroloģisko apstākļu attīstībai nākamajās dienās un nedēļās.
Lai ieplūde notiktu virs vidējā līmeņa, pašreizējām austrumu vētrām jāmitējas un
jānomainās ar ilgstošām rietumu vētrām, kas spiedīs sāļo un ar skābekli bagāto Ziemeļu jūras ūdeni Baltijas jūrā.
Tas ir īpaši svarīgi Baltijas jūras centrālajam dziļumam, kur skābekļa trūkums dziļajos ūdeņos bieži saglabājas gadiem vai pat desmitgadēm.
“Varbūtība, ka tuvākajās nedēļās notiks liela ieplūde, ir augstāka nekā bijis jau ilgāku laiku,” skaidro Maikls Naumans, IOW ilgtermiņa novērojumu programmas koordinators. “Saskaņā ar mūsu aprēķiniem par sāļā ūdens ieplūdēm Baltijas jūrā, iespējamība pašlaik ir starp 80 un 90 procentiem,” piebilst Naumans.
Izmantojot datus no autonomās Darß Sill mērstacijas Baltijas jūras rietumos, kā arī citus avotus, IOW spēj detalizēti reģistrēt faktiskās ieplūdes notikumu un tā apjomu.
Stacija ir viena no trim MARNET stacijām, ko IOW pārrauga Vācijas Federālās jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūras vārdā, nepārtraukti reģistrējot straumes, sāļumu un skābekļa līmeni.
Papildu informāciju nodrošina dati no citām Baltijas mērstacijām un pētījumu kuģu mērījumi attiecīgajā periodā, sniedzot ieskatu ieplūdes efektos līdz pat centrālajai Baltijas jūrai.
