Pasaulē
Eiropa

Neskatoties uz Madrides brīdinājumiem, Katalonijā atsākušies protesti0

Foto: AP/Scanpix/LETA

Neskatoties uz Madrides brīdinājumiem, Katalonijā trešdien atsākušies protesti pret cietumsodu piespriešanu deviņiem separātistu līderiem.

Madride paziņojusi, ka rīkosies stingri un atbilstoši, lai uzturētu kārtību.

Barselonā protestētāji apmētāja policistus ar akmeņiem, petardēm un citiem priekšmetiem un aizdedzināja atkritumu tvertnes. Policija aizturēja 30 cilvēkus.

Barselonā, kā arī citviet Katalonijā protestētāji nobloķējuši ceļus un vilcienu satiksmi.

Aktīvisti, kas atbalsta Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, no vairākām pašvaldībām devušies gājienos uz Barselonu. Šos protestus rīko organizācijas – Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC) un “Omnium Cultural”.

Protestētāji plāno sasniegt Barselonu piektdien, kad Katalonijas neatkarības atbalstītāji un vietējās arodbiedrības plāno ģenerālstreiku un demonstrācijas visā reģionā.

Otrdien Barselonā protesti sākās mierīgi, bet vēlāk izcēlās sadursmes ar policiju. Veselības aprūpes dienesta amatpersonas ziņo, ka pirmā palīdzība sniegta 125 cilvēkiem, bet reģionālā policija vēsta, ka ievainoti 43 policisti.

Jau vēstīts, ka Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.

Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem – nedaudz īsāki cietumsodi.

Neilgi pēc sprieduma nolasīšanas tiesa izdeva jaunu starptautisko orderi Katalonijas ekspremjera Karlesa Pudždemona aizturēšanai, kurš aizbēga uz Beļģiju, lai izvairītos no tiesāšanas.

Briseles prokuratūra šodien apstiprināja, ka saņēmusi lūgumu aizturēt Pudždemonu.

Beļģija noraidīja divus iepriekšējos Spānijas lūgumus izdot Pudždemonu, un prokuratūras preses pārstāve norādīja, ka var paiet vairākas nedēļas līdz tiks pieņemts lēmums saistībā ar jauno lūgumu.

Viņa piebilda, ka orderis atsūtīts spāņu valodā, bet likums prasa, lai tas būtu vienā no Beļģijas valsts valodām vai angļu valodā, tādēļ Spānija nākamnedēļ nosūtīs jaunu, iztulkotu orderi.

Katalonijas separātisma kustība ilgstoši lepojusies ar savu nevardarbīgo raksturu, un tās līderi uzsvēruši, ka tas nemainīsies.

Notiesātie katalāņu līderi Rauls Romeva un Karless Mundo nosodīja vardarbību protestu laikā.

“Mūs nepārstāv nekāda vardarbība,” tviterī paziņoja Romeva, kuram tika piespriests 12 gadu cietumsods.

Mundo, kuram tika piespriests naudassods, tviterī uzsvēra, ka šī ir demokrātiska, pilsoniska un miermīlīga kustība.

Katalonijas neatkarības centieni 2017.gadā izraisīja Spānijas lielāko politisko krīzi pēdējās desmitgadēs.

Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.

Saistītie raksti

Katalonijas neatkarības centieni joprojām dominē Spānijas politiskajās debatēs, arī pirms 10.novembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.

Visas Spānijas lielākās politiskās partijas kategoriski iebilst pret Katalonijas atdalīšanos, kā rezultātā Spānija zaudētu aptuveni 16% iedzīvotāju, piektdaļu ekonomikas produkcijas apjoma un vairāk nekā ceturtdaļu eksporta.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.