Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Protestos Katalonijā aizturēts 51 cilvēks 0

Spānijas policija trešdien paziņoja, ka pēc vardarbīgajiem protestiem, kas Katalonijā izraisījās saistībā ar cietumsodu piespriešanu deviņiem separātistu līderim, aizturējusi 51 cilvēku.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

Neatkarības kustības organizāciju dalībnieki otrdien vairākās Katalonijas pilsētās pie Spānijas valdības birojiem sarīkoja sēdošās demonstrācijas. Barselonā demonstrācijā piedalījās 40 000, bet Žironā 9000, liecina policijas dati.

Vairākās pilsētās protesta akcijas izvērsās sadursmēs ar policiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Barselonā policija stājās pretim vairākiem simtiem maskās tērptu protestētāju, kas likumsargus apmētāja ar dažādiem priekšmetiem, kā arī pielaida uguni atkritumu tvertnēm un kartona kastēm.

Sadursmēs ievainoti 72 policisti, vairākiem konstatēti kaulu lūzumi, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Sabotāžas dēļ apturēta ātrvilcienu satiksme starp Barselonu un Figeresu, teikts centrālās valdības paziņojumā.

Vairākas ielas Barselonā slēgtas, jo atbildīgie dienesti turpināja vākt atliekas pēc dedzināšanas, kas notikusi 157 vietās.

Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.

Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem – nedaudz īsāki cietumsodi.

Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Reklāma
Reklāma

Spānijas valdība cer, ka ilgi gaidītais Augstākās tiesas lēmums 12 katalāņu separātistu līderu prāvā beidzot ļaus pārvarēt krīzi Katalonijā. Savukārt reģiona neatkarības atbalstītāji cer uz pretēju efektu – separātistu vienotību un jaunu stimulu protestiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.