Otrais drona incidents Lietuvā vien mēneša laikā: eksperts brīdina par sistēmiskām nepilnībām 0
Jau informējām, ka šorīt agrā rīta stundā iedzīvotāji Lietuvā konstatēja dronu. Tas joprojām nav atrasts. Bet fakts paliek fakts – Lietuvas gaisa telpā otro reizi šajā mēnesī novērots nenoteikta tipa drons. Militārais eksperts norāda, ka incidents izgaismo sistēmiskas nepilnības un uzsver – reāli pasākumi gaisa telpas novērošanas stiprināšanai vēl nav uzsākti. Lai gan lielākā iespējamība – ka drons iekļuvis netīšām – nav izslēgta arī provokācijas versija, informē “lrt.lt”.
Militārais eksperts Egidijs Papečkijs intervijā LRT RADIO norāda, ka pēc pirmā incidenta – kad 10. jūlijā bezpilota lidaparāts šķērsoja Lietuvas robežu – otrais noticis ātrāk, nekā gaidīts. Pēc eksperta teiktā, tik īsā laikā vēl nav bijusi iespēja veikt reālus pasākumus, lai pastiprinātu gaisa telpas brīdināšanas sistēmas.
“Es ļoti labi atceros, ka laikā, kad Lietuva ļoti vēlējās iegūt pretgaisa aizsardzības sistēmas, NATO sabiedrotie, tolaik partneri, vispirms ieteica stiprināt mūsu gaisa telpas uzraudzību un kontroli. Un, manuprāt, tas būs neizbēgami arī šobrīd – jāblīvē radiolokācijas sistēmu un citu novērošanas ierīču tīkls pie robežas,” – saka Papečkijs.
Viņš norāda, ka tas ir nepieciešams solis, taču tā īstenošana prasīs ievērojamus resursus un laiku – tāda sistēma nevar tikt ieviesta ātrāk kā gada laikā.
“Mēs varam vainot dienestus, armiju. Bet, manuprāt, to darīt nevajadzētu. Atgādināšu – mēs 30 gadus turējām savu armiju pusbadā. Finansējuma trūka. Tagad mēs ļoti ātri cenšamies aizpildīt šīs plaisas,” uzsver eksperts.
Draudi ir jauni, bet kļūdas – vecas
Papečkijs norāda, ka ar šiem jauna veida apdraudējumiem saskaramies salīdzinoši nesen. Līdzīgi incidenti ir notikuši arī citās Eiropas valstīs.
“Skatāmies, kā reaģē Rumānija, Polija – arī tur nav ļoti steidzīgu darbību. Iedzīvotājiem ir saprotama vēlme justies droši un zināt, kas ieiet mūsu gaisa telpā. Tagad nepieciešama ļoti konstruktīva pieeja – cik daudz līdzekļu tam piešķirt un cik ātri uzsākt darbus,” viņš piebilst.
Eksperts arī uzsver – vienu no sistēmiskajām problēmām varēja sākt risināt jau tad, kad Krievija 2022. gadā sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Toreiz NATO varēja izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainas rietumos.
“Taču saprotams, ka tajā laikā Rietumvalstis nebija gatavas tādam politiskam solim. Tagad ir jāapsver visi iespējamie gan militārie, gan politiskie scenāriji, lai nākotnē civiliedzīvotāji necietu,” saka eksperts.
Trūkst attīstītu pretgaisa aizsardzības sistēmu
Lietuvas Aizsardzības ministrija informējusi, ka atbildīgās iestādes izmeklē iespēju, ka drons patiešām nokritis Lietuvas teritorijā. Tiek strādāts iespējamās kritiena vietās. Papečkijs uzsver – ticamākais scenārijs ir, ka drons iekļuvis Lietuvas teritorijā nejauši, tomēr provokācijas iespēja netiek izslēgta.
“Nevar izslēgt iespēju, ka tā bija tīša provokācija – drons varēja tikt palaists no Baltkrievijas. Bet mums ir kompetenti dienesti, lai to pārbaudītu – tas nav viegli pierādāms. Bet es nešaubos, ka šī versija tiks izmeklēta. Visticamāk, drona vadība tika traucēta virs Ukrainas un tas nonāca Lietuvā caur Baltkrieviju,” saka eksperts.
Viņš arī piebilst – lai Lietuva spētu notriekt militāru dronu, kas iekļuvis tās teritorijā, būtu nepieciešama daudz attīstītāka pretgaisa aizsardzība. Taču, pēc viņa domām, iespēja, ka šāds drons veiktu sprādzienu virs, piemēram, Seima ēkas, ir ļoti maza.
“Tāds drons mums nenodarītu lielu kaitējumu pat tad, ja tas eksplodētu virs Seima. Taču tas varētu izraisīt lielas sekas pašiem agresoriem vai nedraudzīgām kaimiņvalstīm. Visus scenārijus, protams, vajag apsvērt – un esmu pārliecināts, ka to dara gan armija, gan citas atbildīgās iestādes.”
Nav pamata panikai, bet jābūt gataviem
Papečkijs norāda, ka šajā situācijā nevajadzētu panikot, jo šādi gadījumi, kad droni kļūdas dēļ iekļūst kaimiņvalstu teritorijās, jau ir pieredzēti.
“Polijā jau ir gājuši bojā divi lauksaimnieki no Ukrainas raķetes, kas netrāpīja mērķī un aizlidoja pāri robežai. Dažreiz dzīvē notiek traģiski negadījumi, un ir jācenšas samazināt to iespējamību līdz minimumam,” rezumē eksperts.
