Pašvaldības un valdība krīzē tuvinās 0
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pirms mēneša izteiktais lūgums valdībai iesaistīt pašvaldības Covid-19 izraisītās krīzes vadības un pārvarēšanas institūcijās ir ņemts vērā, taču pašvaldībām joprojām ir ar to darbību saistīti jautājumi, trešdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzina komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”).
Komisijas sēdē vietvaru pārstāvji un arī vairāki deputāti norādīja uz nepietiekamo informācijas pieejamību un trūkumiem pašvaldību apgādē ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Novadu un pilsētu vadība arī nav vienisprātis ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par bērnu ēdināšanu.
IZM uzskata, ka šim mērķim paredzēto valsts līdzfinansējumu var izmantot tikai silto pusdienu vai pārtikas paku piegādē, bet – ne dāvanu kartēm vai taloniem. Savukārt lielās pilsētas, kurās ir liels skaits skolēnu, priekšroku dod pārtikas iegādes kartēm.
Vairāki vietējie līderi vēl aicināja piešķirt plašākas pilnvaras Civilās aizsardzības komisijām, kā arī mudināja valdību un Saeimu domāt par laiku, kad vajadzēs “iet laukā no krīzes un sildīt ekonomiku”, dodot lielākas iespējas pašvaldībām aizņemties, lai tās var īstenot infrastruktūras attīstības projektus.
Pašvaldībām kompensēs izdevumus
Pašvaldībām ir atšķirīga pieredze sadarbībā ar valsts institūcijām. Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA) teica, ka Liepājai tā ir bijusi visnotaļ pozitīva. Sagaidot Liepājas ostā prāmju reisus ar repatriantiem, pašvaldībai ir bijusi koordinēta sadarbība ar valsts pārstāvjiem.
Saeimas deputāte Dace Bluķe (“AP”) dzīvo Liepājā un sēdē atzina, ka viņai krīzes laikā ir “droša sajūta par pašvaldības darbu”.
Cita pieredze bija Bauskas novada vadītājam Arnoldam Jātniekam (LZP), kuram vajadzēja divas nedēļas izmitināt 18 Bulgārijas valstspiederīgos, kas no Somijas ceļoja caur Igauniju un Latviju, bet Lietuvā vairs netika ielaisti.
Vienam no viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19.
A. Jātnieks sēdē sacīja, ka neviens nevar pateikt, kas būtu, ja pašvaldība neatrastu vietu šo cilvēku izvietošanai. Bauskas novadam tāda iespēja bija agrākajā Mežotnes internātvidusskolā, kur ir siltas telpas. Taču tad esot atskārsts, ka nav skaidri daudzi citi jautājumi.
“Tajā dienā notika nekoordinēta un haotiska rīcība, jo nevarēja saprast, kas šos cilvēkus baros, kas nodrošinās apsardzi, uzkops telpas, mazgās veļu, kur tiks likti atkritumi,” uzskaitīja A. Jātnieks, norādot, ka pašvaldībai tas radīja izdevumus, bet neesot skaidrs, kas šādos gadījumos tos sedz.
Krīzes vadības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis sēdē paskaidroja, ka pagaidu izmitināšanas izdevumi tiks segti no speciālas programmas, kas ir no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir lūgusi Finanšu ministrijai sagatavot kritērijus, uz kuru pamata varētu kompensēt pašvaldībām ar krīzes pārvarēšanu saistītos izdevumus no finansējuma neparedzētiem gadījumiem, sēdē informēja VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (“AP”).
Nevar sagaidīt aizsargmaskas
Informācijas (ne)pieejamība bija viens no biežāk pieminētajiem tematiem sēdē. J. Vilnītis sacīja, ka domes vadībai bija svarīgi, sagaidot prāmi ar repatriantiem, noskaidrot, cik no viņiem ir liepājnieki, bet tas nav bijis tik vienkārši.
“Pašvaldībai ir jāzina savi cilvēki, lai par viņiem rūpētos,” piebilda Liepājas mērs. Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks (LRA) pastāstīja, ka Lietuvā katras pašvaldības vadītājs saņem informāciju, cik koronavīrusa testu šīs teritorijas iedzīvotājiem ir veikti, cik no tiem ir bijuši pozitīvi, bet Latvijā publicētā karte tādu dinamiku neatspoguļojot.
M. Sprindžuks un arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) aicināja ārkārtējā situācijā Civilās aizsardzības komisijām paredzēt plašākas pilnvaras, lai tās šajā laikā var koordinēt situāciju.
Pašvaldībām ir apgrūtināta arī individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde.
Valmieras mērs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”) domā: “Ja tās kravas pienāks uz Ziemassvētkiem, tad mēs maskas varēsim dāvināt iedzīvotājiem.” Krīzes vadības koordinācijas grupas vadītājs M. Baltmanis paskaidroja, ka pašvaldības ir trešā prioritāte, kas var pretendēt uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Jau šonedēļ tiks saņemtas maskas un respiratori no ārvalstīm.
Atbildot tiem, kas uzskata, ka šos aizsardzības līdzekļus var ražot pašmāju uzņēmēji, M. Baltmanis teica – tiem ir noteiktas kvalitātes prasības, bet Ekonomikas ministrija jau izstrādājot kārtību, kā tos varētu sertificēt. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra aicina atsaukties uzņēmumus, kuri jau ražo vai gatavojas ražot medicīniskās maskas un respiratorus.
