Daži neko vairāk par baltu galdautu nemaz nav dzirdējuši! Latvieši “saplēšas” sociālajos tīklos par 4. maija svinēšanu 3
4. maijs Latvijā ir diena, kad atceramies Neatkarības atjaunošanu, taču līdzās pašam vēsturiskajam notikumam ik gadu uzvirmo arī diskusijas par to, kā šo dienu dēvēt un kā to svinēt. Šoreiz sociālajos tīklos plašu viedokļu apmaiņu izraisījis apzīmējums “Baltā galdauta svētki”.
Kāda sociālo tīklu lietotāja paudusi viedokli, ka daudziem pret šo nosaukumu ir ļoti negatīva attieksme, taču, viņasprāt, kampaņa savulaik veiksmīgi palīdzējusi izcelt 4. maija nozīmi, īpaši jaunākajai paaudzei.
Viņa uzskata, ka cilvēki nav tik naivi, lai domātu, ka šajā dienā tiek svinēti “kaut kāda galdauta svētki”. Viņas ieskatā, balti klāts galds un balts krekls latviešu tradīcijā vienmēr bijuši goda un cieņas simboli.
Komentāros viedokļi gan dalās. Daļa cilvēku atzīst, ka baltais galdauts kā tradīcija ir skaista un sirsnīga, taču vienlaikus uzsver – nedrīkst aizmirst, ka 4. maijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē. Kāda komentētāja norāda, ka, redzot daudzos apsveikumus “baltā galdauta svētkos”, rodas jautājums, vai cilvēki patiešām atceras, ko šajā dienā svin un ko nodod tālāk bērniem.
Citi komentētāji iebilst tieši pret nosaukumu, nevis pašu galda klāšanas ideju.
Kāds raksta, ka baltu galdautu klāj arī Ziemassvētkos, dzimšanas dienās un citās svinībās, tomēr šie svētki netiek saukti par galdauta svētkiem.
Vēl kāds piebilst, ka ir cilvēki, kuri par 4. maiju neko vairāk par baltu galdautu nemaz nav dzirdējuši, tāpēc, viņaprāt, svētku nosaukuma izvēle bijusi neveiksmīga.
Vairāki komentētāji uzskata, ka akcents no paša svētku iemesla ir pārāk pārvietots uz simbolu. Viņi norāda, ka problēma nav baltā galdauta klāšanā, bet gan tajā, ja simbols sāk aizstāt vēsturisko saturu. Kāda komentētāja raksta, ka diena, kad klājam baltus galdautus, ir pieņemama tradīcija, taču saukt 4. maiju par “galdauta dienu” viņa neakceptē.
Diskusijā izskan arī asāki viedokļi. Daži komentētāji šādu nosaukumu sauc par mākslīgi veidotu kampaņu un uzskata, ka ar paša 4. maija vēsturisko nozīmi būtu pietiekami. Citi savukārt aizstāv tradīciju, sakot, ka problēmas rodas tad, ja cilvēki visu uztver pārāk burtiski. Kāds ironiski norāda, ka, ja cilvēkam traucē cita cilvēka balts galdauts svētkos, iespējams, problēma jāmeklē citur.
Parādās arī politiskas piezīmes. Kāda komentētāja apgalvo, ka šo tradīciju ieviesusi “Vienotība”, bet cita viņai iebilst, norādot, ka ideja radusies laikā, kad kultūras ministre bija Dace Melbārde. Tomēr arī šajā sadaļā diskusija ātri novirzās no faktiem uz attieksmi pret pašu kampaņu un tās uztveri sabiedrībā.
Vairāki cilvēki komentāros norāda, ka baltā galdauta ideja, iespējams, bijusi veiksmīga kā svētku popularizēšanas veids, bet pēc kampaņas beigām tā vairs nav tik klātesoša ikdienas svinēšanas praksē. Kāds komentētājs uzskata, ka jaunākā paaudze skolās un starp svētkiem par galdautu nemaz nerunā, tāpēc, viņaprāt, kampaņa nav nostiprinājusi ilgtermiņa tradīciju.
Kopumā diskusija parāda, ka 4. maija svinēšanas forma joprojām nav viennozīmīgi uztverta. Vieniem baltais galdauts ir cieņas, svinīguma un kopā sanākšanas simbols, kas palīdz padarīt valsts svētkus tuvākus cilvēkiem. Citiem tas šķiet neveiksmīgs apzīmējums, kas aizēno pašu galveno – Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturisko nozīmi.
