Pēteris Apinis: Ģimenes vakariņas pasargā pusaudžus no narkotikām, alkohola un smēķēšanas
0
Meklējot pētījumus, kas man parādītu ceļu – kā mazināt Latvijā bērnu narkomānijas, bērnu toksikomānijas, bērnu alkoholisma un (īpaši) bērnu veipošanas incidenci, uzdūros virknei pētījumu un rakstu par to, ka kopīgas ģimenes maltītes mēdz radīt telpu savstarpējai saiknei, rutīnai un atbildības sajūtai – un tie nu ir tie faktori, kas mazina atkarību raisošo vielu lietošanu pusaudžu vidū.
Ģimenes pusdienas vai vakariņas ne tikai pulcē visus pie galda – tās palīdz bērniem un pusaudžiem par 20–30% mazināt alkohola lietošanu, veipošanu, bet vēl ievērojamāk – kanabisa lietošanu nekā viņu vienaudžiem.
Tas ir saistīts ar ēdienu, laiku vai vidi, bet
vēl svarīgākas ir vecāku un bērnu attiecības un mijiedarbība, ko kopējas vakariņas palīdz veidot.
Vakariņu kvalitāte izrādās ir ļoti nozīmīga. Pētījumā vakariņu kvalitāte tika vērtēta sešu punktu skalā, un katra vakariņu kvalitātes palielināšanās par 1 punktu samazināja kopējo alkohola vai kanabisa lietošanas varbūtību aptuveni par 17 procentiem un veipošanas varbūtību par 9 procentiem. Tomēr tas ir vidējais rādītājs, un nekādā gadījumā nenorāda, ka kvalitatīvas vakariņas atturēs konkrēto bērnu no sliktiem ieradumiem.
Ģimenes vakariņu aizsargājošā ietekme ir atkarīga no pusaudža dzīves pieredzes.
Pusaudžiem, kuriem nebija pieredzes ar kāda ģimenes locekļa atkarību izraisošo vielu lietošanu, garīgo slimību, vecāku šķiršanos, saskarsmi ar vardarbību, biežu kritiku par savu ķermeni vai mobingu skolā – vakariņu kvalitātes uzlabošanās par punktu bija saistīta ar aptuveni 30 procentiem zemāku alkohola, elektronisko cigarešu vai kanabisa lietošanas rādītāju.
Pusaudžiem ar vieglu vai vidēju grūtību līmeni vakariņu kvalitāte joprojām bija aizsargājoša, taču efekts bija mazāks. Pusaudžiem ar lielām grūtībām – tas nozīmē, ka viņi bija piedzīvojuši četras vai vairāk nelabvēlīgas pieredzes – vakariņu kvalitāte sniedza niecīgu aizsardzību pret atkarību izraisošu vielu lietošanu.
Kopīgas ģimenes ikdienas rutīnas rada telpu sarunām un dod vecākiem labāku ieskatu bērnu dzīvē posmā, kad pusaudži vairāk laika pavada ar draugiem un mazāk mājās.
Regulāras maltītes nodrošina emocionālu drošību un paredzamību, piedāvājot vidi bez spiediena.
Daļa no pozitīvā efekta rodas no sarunām, kas notiek pie galda, un daļa no tā, kā maltītes strukturē dienu. Kopīga sēdēšana pie galda rada telpu neplānotām diskusijām par skolu, draudzību un ikdienas stresa faktoriem, vienlaikus izveidojot rutīnas, kas var pārtraukt laiku, ko pavada ar vienaudžiem.
Agrīna atkarību izraisošu vielu lietošana biežāk ir sociāla iezīme, nevis saistīta ar emocionālu diskomfortu. Regulāras prasības saistībā ar ēdiena gatavošanu, ēšanu, telpas uzkopšanu un trauku mazgāšanu pēc ēšanas ierobežo eksperimentēšanas iespējas un padara biežu lietošanu grūtāk noslēpjamu.
Līdzdalība rada atšķirību.
Ja no pusaudžiem tiek gaidīts, ka viņi palīdzēs ar maltītēm – gatavojot ēdienu, klājot galdu, sarunājoties pie galda vai novācot traukus –, viņi jūtas atbildīgāki un saistītāki ar ģimenes dzīvi.
Būtiski, lai šādas vakariņas būtu regulāras. Ja ģimenes kopīgi pusdieno vai vakariņo katru dienu regulāri, vecāki var uzzināt, kas notiek viņu bērnu dzīvē, noskaidrot bērnu domas, viedokļus un jūtas, kā arī dalīties ar savējām. Šāda veida sarunās tiek nodotas vērtības, un tam ir aizsargājoša ietekme uz pusaudžiem.
Ja pusaudža dzīvē pastāv nopietnas grūtības piemēram, fiziska vai seksuāla vardarbība attiecībās, vecāku atkarības no alkohola vai psihotiskām vielām, kāda ģimenes locekļa nopietna garīgā saslimšana – pusaudži var atsvešināties no ģimenes aktivitātēm, cīnīties ar komunikāciju vai meklēt apreibinošas vielas. Šādās situācijās regulāras vakariņas pusaudzim nebūs pietiekami nopietns atbalsts, lai neitralizētu citus spiedienus, ar kuriem viņš saskaras.
Angļu un amerikāņu pētnieki šādiem
pusaudžiem iesaka regulāru laika pavadīšanu kopā ar uzticamu pieaugušo, piemēram, mentoru, treneri vai karjeras konsultantu.
Es neesmu pietiekami zinošs, lai izvērtētu skolas psihologa vai skolas karjeras konsultanta labvēlīgo ietekmi, taču esmu pārliecināts, ka labs treneris ir ļoti spēcīgs atbalsts.
Daudzām ģimenēm regulāras, no traucējumiem brīvas maltītes joprojām ir vienkāršs, ikdienas solis, kas var radīt reālu atšķirību. Tālruņu nolikšana malā, pusaudžu iesaistīšana maltīšu plānošanā vai gatavošanā un koncentrēšanās uz sarunām palīdz vakariņošanā sajust mazāk piespiedu darbību.
Radot relaksētu, viesmīlīgu atmosfēru – bez spiediena runājot par atzīmēm, uzvedību vai problēmām – var palielināt iespēju, ka pusaudži paliks iesaistīti. Atvērtie jautājumi, piemēram, jautājot, kas viņus pārsteidza šajā dienā vai – ko viņi sagaida no Putina, Trampa vai Siliņas, var palīdzēt sarunām attīstīties dabiski.
Kopīgas maltītes nav vienīgie brīži, kam ir nozīme bērna vai pusaudža atturēšanā no atkarību raisošām vielām. Literatūrā tiek ieteikts bērnu pavadīt uz skolu, iesaistīt kopīgās padarīšanās, gaidīšana uz tikšanos, tas dod iespējas veidot saikni. Šie brīži var stiprināt tādu pašu aizsargājošo dinamiku kā ģimenes vakariņas, īpaši ģimenēm, kuru dzīves grafiks apgrūtina regulāras maltītes. Savstarpējas uzmanības veltīšana veido pamatu stiprām attiecībām.
