Pirms 160 gadiem šajā dienā piedzima inženieris Roberts Bošs, kurš izgudroja, kā iedarbināt auto dzinēju 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 160 gadiem turīga un izglītota zemnieka-krodznieka ģimenē Albekas pilsētiņā Vācijas dienvidrietumos piedzima inženieris un izgudrotājs Roberts Bošs, kura pazīstamākais nopelns ir magneto aizdedzes sistēmas izstrāde iekšdedzes dzinējiem, tajā skaitā automašīnām.
Magneto sistēmai nevajadzēja akumulatoru, jo elektriskā dzirksts tika iegūta, mehāniski griežot enkura tinumu starp pusloka magnēta poliem.
Līdz ar to bija atrisināta viena no galvenajām automobilizācijas problēmām – kā iedarbināt dzinēju.
Pirmais auto ar šādu sistēmu bija tricikls “De Dion Bouton” 1897. gadā. Piecus gadus vēlāk Boša darbinieks Gotlobs Honolds pilnveidoja šo sistēmu, piemērojot augstspriegumu, tādēļ nereti viņu min kā aizdedzes sveces izgudrotāju, kaut sveces bija Boša un Honolda kopdarbs.
Boša jaunievedumi guva tādu atzinību, ka jau 19. gadsimta pēdējos gados viņš atvēra savas ražotnes Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs, bet 1910. gadā arī ASV. Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākajā daļā pasaules automašīnu bija iemontēta “Bosch” aizdedzes sistēma un sveces.
Rūpnieks bija pazīstams arī kā filantrops, jo fabrikas visos laikos ienesa viņam ievērojamu un stabilu peļņu, kuru Bošs ieguldīja gan sabiedrībai vajadzīgās inženiertehniskās būvēs, gan dažādas specializācijas labdarības fondos.
Tā kā viņš pats bija autodidakts bez akadēmiskas izglītības, Bošs daudz naudas ziedoja izglītībai un studentu atbalstam. Būdams sociāli atbildīgs, savās rūpnīcās 1906. gadā viņš viens no pirmajiem Vācijā ieviesa astoņu stundu darba dienu.
