PMLP bijusi spiesta palielināt kapacitāti – netiek galā ar patvēruma meklētājiem 0
Pieaugot patvēruma meklētāju skaitam, ir tikusi palielināta Pilsonības un migrācijas un lietu pārvaldes (PMLP) kapacitāte, šodien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē par imigrācijas regulējumu klāstīja PMLP pārstāvji.
Šodienas komisijas sēdē deputāti ar pieaicināto iestāžu pārstāvjiem sprieda par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu regulējumu un normatīvo regulējumu attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem.
PMLP pārstāvis Vilmārs Mangalis stāstīja, ka Muceniekos, pieaugot patvēruma meklētāju skaitam, kapacitāte bija strauji jāpalielina. 2021. gada leta
vasarā, līdz ar situācijas maiņu uz robežas, Mucenieku centrs tika piepildīts dažu dienu laikā. Pēc tam tika meklēti risinājumi un izmitināšanas vietas pašvaldībās, taču citviet Latvijā šādas vietas atrast ir ļoti grūti.
Mangalis uzsvēra, ka bez Liepnas centra nevarētu nodrošināt sistēmas stabilu darbību, jo lielākā daļa patvēruma meklētāju ir bez iztikas līdzekļiem un valstij viņi jāuztur. Tāpat viņš norādīja, ka nav iespējams “salikt visus vienā telpā” – ir ģimenes ar bērniem, nepilngadīgie, kā arī vīrieši, kuriem jānodrošina atsevišķas telpas.
Ministru kabinets 2026. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumu plāna īstenošanai paredzējis novirzīt 39,7 miljonus eiro.
Atbalsts izmitināšanai un pārtikas nodrošināšanai šogad koncentrēts uz īsāku periodu: izmitināšana būs pieejama līdz 60 dienām, bet pārtikas nodrošinājums – līdz 30 dienām ar dienas limitu pieci eiro personai.
Vienlaikus likumā saglabāts īpašs atbalsts mazaizsargātajām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām – deviņas šādas grupas varēs saņemt izmitināšanas atbalstu līdz 180 dienām, un tikpat ilgi atlīdzību par izmitināšanu varēs saņemt arī mājsaimniecības. Pēc 180 dienām pašvaldībām būs jāizvērtē, vai konkrētajai personai valsts nodrošināta izmitināšana joprojām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā tā var tikt pagarināta vēl līdz 180 dienām. Šis atbalsts arī būs pieejams līdz 2026. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem uz 2025. gada 1. oktobri Latvijā dzīvoja 31 152 Ukrainas civiliedzīvotāji. No tiem 17 167 bija sievietes, 13 985 – vīrieši. 21 959 bija darbspējīgā vecumā, 6977 bija nepilngadīgie, bet 2216 – personas vecumā virs 65 gadiem.
Pērnā gada beigās Iekšlietu ministrijas (IeM) sniegtā informācija liecina, ka 2022. gadā patvērumu Latvijā lūgušas 546 personas, no kurām 161 bija nepilngadīga, 2023. gadā patvērumu Latvijā lūgušas 1624 personas, no kurām 278 bija nepilngadīgas, 2024. gadā patvērumu Latvijā lūgusi 801 persona, no kurām 151 bija nepilngadīga, savukārt šogad līdz 30. oktobrim patvērumu Latvijā lūgušas 1057 personas, no kurām 245 bija nepilngadīgas.
PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanas centru kapacitāte tuvojas kritiskajai robežai, piemēram, pērnā gada 31. oktobrī abu patvēruma meklētāju izmitināšanas centru – Ropažu novada Muceniekos un Alūksnes novada Liepnā – aizpildījums bija pārsniedzis 80% un tur bija izmitinātas 560 personas, klāstījusi IeM. Kopējā centru kapacitāte ir 702 gultas vietas – Mucenieku centrā ir 450 gultas vietas, bet Liepnas centrā – 252 gultas vietas.
Saeima iepriekš ievēlēja locekļus parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai vētītu problēmas nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā. Par komisijas vadītāju ievēlēts Jānis Dombrava (NA), bet par sekretāru – Jānis Dinevičs (ZZS).
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.
