Demonstrācija pret Polijas Konstitucionālās tiesas lēmumu Krakovā, Polijā, 10. oktobrī.
Demonstrācija pret Polijas Konstitucionālās tiesas lēmumu Krakovā, Polijā, 10. oktobrī.
Foto: Dariusz Grochal/Shutterstock

Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 142

Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Polijā salīdzinoši ļoti liels pilsoņu īpatsvars atbalsta savas valsts dalību Eiropas Savienībā, un to pastāvīgi apliecina sabiedriskās domas aptaujas. Tomēr šajās dienās bieži tiek piesaukts varbūtējs breksita analogs poleksits (“Polexit”), un tādām drusku pārspīlētām raizēm ir savs iemesls.

LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
Lasīt citas ziņas

Proti, valdošās partijas “Likums un taisnīgums” ultrakonservatīvo partneru klaji uzņemtais kurss uz konfrontāciju ar ES iestādēm, kuras ietvaros nupat pārkāpta kārtējā sarkanā līnija.

Tiesa pret tiesu

Polijas Konstitucionālā tiesa pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka atsevišķi ES pamatlīgumu panti – tādā veidā, kā tos interpretē Eiropas Savienības Tiesa (EST), – neatbilst valsts pamatlikumam, turklāt, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas Jūlijas Pšilebskas vārdiem, ES institūcijas zināmos gadījumos pārsniedz savas pilnvaras. No šī verdikta izriet, ka oficiālā Varšava varētu neatzīt ES tiesību aktu prioritāti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Var vilkt nosacītas paralēles ar Vācijas Konstitucionālās tiesas pērnā maija lēmumu, kas bija vērsts pret Eiropas Centrālās bankas veikto un ECB mandātam it kā neatbilstošo parādzīmju masveida iepirkšanu, lai gan ES Tiesa tajā nebija saskatījusi pārkāpumu.

Ja atceramies, 2017. gadā Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi aktivizēja ES līguma septīto pantu un ievadīja tā saukto pārkāpuma procedūru pret Varšavu tieši saistībā ar Polijas valdības īstenotajām apstrīdamajām tiesu sistēmas reformām, jo pārbaudēs tika konstatēts, ka reformas slēpj sistēmiskus draudus tiesu neatkarībai un demokrātiskā iekārtā fundamentālajam varas dalīšanas principam.

Ne velti Briselē īpašus iebildumus izraisīja mainītā Konstitucionālās tiesas tiesnešu izraudzīšanas un disciplinārās uzraudzības kārtība. Spriežot pēc Polijas opozīcijas apgalvojumiem, tagadējais tiesas sastāvs, ieskaitot tās priekšsēdētāju, dēvējams teju par partijas “Likums un taisnīgums” uzticības personām. Tāpēc jau šā gada martā, kad premjerministrs Mateušs Moraveckis iesniedza tiesā prasību izvērtēt Līguma par Eiropas Savienību atbilstību Polijas konstitūcijai, nebija pārlieku šaubu, kāds būs lēmums. Tā pasludināšana dažādo Varšavas un Briseles strīdu kontekstā gan esot četras reizes atlikta.

Nauda kā instruments

Šo lēmumu ne bez satraukuma gaidīja arī Eiropas Komisija, kas joprojām uzskata, ka ES Atveseļošanas fonda naudas piešķīrums saistāms ar noteiktu tiesiskuma kritēriju ievērošanu. Tāpēc pagaidām Polijas un tāpat Ungārijas nacionālo atveseļošanas plānu apstiprināšana iestrēgusi.

Pagājušajā mēnesī uz to norādīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Bet Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Zjobro no koalīcijas partijas “Solidārā Polija”, kas ietur sevišķi “stingru līniju”, preses konferencē izteicās, ka EK nostāja ir “agresijas izpausme un mēģinājums ierobežot mūsu suverenitāti”. Valdības runasvīrs Pjotrs Millers iztēloja notiekošo par divu nesamierināmu filozofiju sadursmi, ko iemieso Briseles birokrāti, kuri tiecas radīt “Eiropas Savienotās Valstis”, un Varšava, kas aizstāv “suverēno valstu kopienu”. Savukārt premjers Moraveckis pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk Polija dabūs naudu, uz ko tai ir pilnīgas tiesības, bet neies ubagot un spēj gluži labi iztikt arī bez Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Plāns paredz atvēlēt Polijai gandrīz 24 miljardus eiro subsīdijās, bet, summējot ar izdevīgu aizdevumu veidā piešķiramajiem miljardiem, guvums līdzinātos aptuveni desmitajai daļai no valsts iekšzemes kopprodukta. Pērn Polija kopā ar Ungāriju ilgi bloķēja ES daudzgadu budžeta un “NextGenerationEU” palīdzības paketes apstiprināšanu, jo iebilda pret jaunieviesto mehānismu, kas faktiski sasaista Eiropas naudas piešķīrumus arī ar likuma varas ievērošanas prasību.

Beidzot tika panākts kompromiss, ka mehānismu varēs iedarbināt tikai tad, ja EST atzīs tādas sasaistes likumību. Zīmīga apstākļu sakritība: 11. oktobrī Luksemburgā esošā EST sāka izskatīt Varšavas un Budapeštas šajā sakarā ierosināto lietu. Izskatīšana gan var ievilkties pat pusgada garumā. Tikmēr Brisele sola izmanot “visus tās rīcībā esošos instrumentus”, kā teicis ES tieslietu komisārs Didjē Reinders, un rīkoties ātri.

Vai Tusks ko līdzēs

To vēlas darīt arī Donalds Tusks, kurš vasarā atgriezās Polijas politikā un atkal stājās lielākās opozīcijas partijas “Pilsoniskā platforma” priekšgalā. Taču viņam vajadzēs pulcēt krietni plašākas ne pārāk saliedēto opozicionāru aprindas, lai panāktu Varšavas kursa maiņu.

Saskaņā ar nedēļraksta “Wprost” publicēto aptauju 48% respondentu viņa izredzes vērtē kā labas, bet 50,5% ir pretējās domās. Svētdien, atsaucoties uz Tuska aicinājumu sarīkotajās demonstrācijās ar lozungiem “Mēs esam Eiropa” un “Mēs paliekam”, iesaistījās daudz ļaužu Polijā un citviet pasaulē, kur mīt poļu kopienas, taču tas drīzāk bija nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības mobilizēšanās nopelns.

Grūti prognozēt, vai izdosies saglabāt rindu vienotību līdz 2023. gadam, kad notiks parlamenta vēlēšanas. Turklāt spējas mobilizēties piemīt arī Jaroslava Kačiņska vadītajai varas partijai, kura kategoriski noraida tai piedēvēto slēpto vēlmi izstāties no ES, tomēr nāk klajā pati ar savu Eiropas vērtību izpratni, kam netrūkst piekritēju.

Piemēram, Francijā, kur pavasarī notiks prezidenta vēlēšanas, Polijas Konstitucionālās tiesas lēmumu apsveica ne tikai Marina Lepēna vien. Tāpat kādreizējais ministrs sociālistu valdībā un varbūtējais prezidenta amata pretendents Arno Montebūrs izteica mudinājumus sekot Varšavas pēdās. Bijušais ES galvenais breksita sarunu vedējs Mišels Barnjē, kurš cer tikt izvirzīts no labējās partijas “Republikāņi”, daudziem par pārsteigumu savā kampaņā nu pievērsies “juridiskās suverenitātes” aizstāvībai. Tā ir visnotaļ ienesīga priekšvēlēšanu tēma, ko īpaši iecienījuši par populistiem vai eiroskeptiķiem dēvētie politiķi. Pēdējā laikā viņi sākuši zaudēt pozīcijas, kā noticis Vācijā, Itālijā un nesen Čehijā. Kas nepavisam nenozīmē diskusiju beigas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, 8. oktobrī: “Es esmu dziļi satraukta par Polijas Konstitucionālās tiesas vakar pieņemto nolēmumu. /../ Gan ES pilsoņiem, gan uzņēmumiem, kuri darbojas Polijā, ir vajadzīga juridiskā noteiktība par to, ka Polijā tiek pilnībā piemēroti ES noteikumi, tostarp Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi. /../

Visi Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi ir saistoši visām dalībvalstu iestādēm, tostarp valstu tiesām. ES tiesību aktiem ir augstāks spēks nekā valsts tiesību aktiem, tostarp konstitucionālajiem noteikumiem. Tieši to ir apņēmušās ievērot visas ES dalībvalstis, kļūstot par Eiropas Savienības daļu. Lai to nodrošinātu, mēs izmantosim visas pilnvaras, kas mums ir saskaņā ar līgumiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
10 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 30
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visas pandēmijas, epidēmijas un citas zarazas nāk un iet.” Veidemane par to, ka notikumus, ka ir svarīgi tautai, nevar aizmirst 47
1 diena
Lasīt citas ziņas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 89
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ģenerālprokuratūra lūdz Saeimu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai 6
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 123
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Valmieras šosejas notikusi autobusa un kravas auto sadursme, kurā iesaistīta NBS mašīna 3
56 minūtes
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas basketbolistiem pirmā uzvara Pasaules kausa kvalifikācijā
17:07
LE
LETA
Ziņas
Minhenē sprāgusi Otrā pasaules kara aviobumba. Sprādzienā vairāki ievainotie 1
16:41
LE
LETA
Ziņas
Uz Valmieras šosejas notikusi autobusa un kravas auto sadursme, kurā iesaistīta NBS mašīna 3
16:13
LA
LA.LV
Veselam
“Kamēr daudzi nevakcinējas pret kovidu, HIV pacienti lūdzas, lai viņiem būtu šāda iespēja,” Ažiņa atklāj, vai būs pieejama arī vakcīna pret HIV 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 1280 eiro 22
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī uz ceturtdienu Latvijā sāksies ilgstoša snigšana 4
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Minhenē sprāgusi Otrā pasaules kara aviobumba. Sprādzienā vairāki ievainotie 1
28 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Jolanta Derkevica-Pilskunga: “Uga Dumpis pamatīgi nodarbojas ar riska komunikāciju, bet netiek ņemts vērā!” 5
2 stundas
SV
Sandra Vensko
Ziņas
Sandra Vensko: Kad gads ierit Adventa zīmē, kultūras cilvēki izgaismojas spilgtāk
2 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Tas kaitē viņas locītavām…”: 95 gadus vecajai karalienei katru dienu vairs nav atļauta glāze sausā “Martini” 7
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19. Ir bērni, kuriem īpaši rekomendē potēties 160
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Runa ir par cilvēku dzīvībām.” Vīķe-Freiberga par to, ka Covid-19 ierobežojumi vairākas reizes noteikti par vēlu 127
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvija būtu Krimas vietā,” Šadurskis pārliecināts, ja nebūtu iestājušies NATO, 2008. gadā Krievija “izspēlētu savu avantūru” Baltijā 79
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Svarīgi, ka arī visaugstākā līmeņa amatpersona tomēr tiek saukta pie atbildība,” Ašeradens atklāj, ka Rimšēviča lietā situācija ir mainījusies 14
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es diezgan daudz paraudāju”: latviešu aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa atzīstas, ka bērnu dēļ lējusi asaras 7
6 stundas
LA
LA
Ziņas
Lasītājs jautā: “Kāpēc manavakcina.lv man ir atvērta iespēja vakcinēties 3. potei, bet kabinetā “noplāta rokas” atsaka un sūta mājās? 8
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
TESTS: Izvēlies lapsu un uzzini, cik patiesībā atbildīgs un uzticams tu esi! 5
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Zvana nezināms vai privāts numurs: vai atbildēt ir droši? 2
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Cepeškrāsnī gatavoti pildīti tomāti ar skābo krējumu un zaļumiem
5 stundas
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 45
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Urbanovičs: Mums jāgatavojas tam, kas varētu notikt, ja… 63
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Arnolds un Emanuels 1
7 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Atspiedis galvu rokās, valsts pirmā persona zūdījās pils kancelejas šefam – ak tu, tētīt, Andri, šie Saeimas pļāputašas!” Egila Līcīša feļetons 30
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis iekļuvis smagā autoavārijā 112
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu brīvprātīgi izvēlējies nevakcinēties!”: pianists Vestards Šimkus paziņo, ka pārtrauc savu profesionālu darbību 331
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kā ļoti garšīgi pagatavot šampinjonus? 8
1 diena