“Latvijā būt sievietei ir bīstami…” Aizvien vairāk sieviešu apsver aizbraukšanu un iebilst pret iespējamajiem grozījumiem abortu jautājumā 0
“Ja abortu ierobežojumi izies cauri, es nopietni apsvēršu došanos prom no Latvijas,” raksta Leila, paužot bailes par sieviešu tiesību nākotni. Līdzīgās domās ir daudzas – pēdējās dienās arvien vairāk sieviešu atzīst, ka, ja valsts ierobežos viņu tiesības lemt par savu ķermeni, viņas vairs neredzēs Latviju kā drošu vietu, kur veidot savu dzīvi. Sievietes, kas jau sen devušās uz ārzemēm, saka, ka pēc pēdējiem notikumiem vairs neredz iespēju atgriezties.
Leila sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Smags laiks sievietēm. Drīz denonsēs starptautiskā konvencija pret vardarbību pret sievietēm, rīt sāks skatīt ierosinājumus, lai sieviete nevarētu pati lemt par savu ķermeni. Ja abortu ierobežojumi izies cauri, es nopietni apsvēršu došanos prom no LV. Un visām sievietēm, visām ģimenēm, kurās aug meitas, visām ģimenēm, kurās vēl plāno bērnus – manuprāt, arī jādodas prom. Ja necienīsim vairs sievietes dzīvību kā prioritāti, bet liksim augstāk “nedzimušu dzīvību”, tad Latvijā būt sievietei būs bīstami.”
Viņa piebilst: “Un otrkārt – “konservatīvajiem” politiķiem, kas šo visu bīda arī jāapzinās, ka viņu lēmumi rezultēsies ar to, ka ļoti, ļoti daudzi dosies prom. Tad varēs runāt par demogrāfijas radītājiem un analizēt, kā viņu rīcība tos ietekmējusi!”
Vēl kāda lietotāja ir gatava doties prom no Latvijas: “Lai gan, runājot par Krievijas iebrukuma draudiem, vienmēr teicu, ka nebēgšu, palikšu šeit un palīdzēšu kā varēšu — cīnīšos informācijas karā, taisīšu sviestmaizes un molotova kokteiļus. Pēdējos mēnešos nākusi smaga apziņa, ka ja valsts nav gatava aizsargāt mani, tad arī es par to negribu krist un cīnīties. Apsveru braukt prom, ja šis likums tiks pieņemts. Acīmredzot, valdībai svarīgāka par tautu ir ideoloģijas un tās nav vērtības par ko iestāties.”
Alīna dalās savā pieredzē: “Es pirms gadiem pārvācos uz ārzemēm, bet ik reiz, kad sanāk paciemoties Latvijā nošokējos par to, cik Latvijā liels seksisms un integrētā patriarhija valda. Esmu pieradusi pie brīvdomājošām, atvērtām sievietēm, bet Latvijā man vienmēr mulsina, ka sievietes šķiet mēģina būt piezemētas, ieturētas, panes visādas nesmukas uzvedības no vīriešu puses.. tādu kā vispārēju “good girl syndrome” novēroju. Tagad pēc pašreizējā misogonijas viļņa uzplaukuma vispār neredzu sevi jelkad atgriežamies.”
Lietotājs ar segvārdu @sievietebezvarda atsaucas uz kādu jauniešu sarunu: “Varbūt ne tik radikāli, bet ļoti līdzīgi teica man jaunietes sarunā, ka apsver domu pamest Latviju, ja te sāk triumfēt šāda šaurpierība. Un tas noteikti mūsu demogrāfijai nenāks par labu. Tie ZZS un NA vēlētāji – seniori un agresīvi lauku veči mums demogrāfiju nepacels!”
LETA jau vēstīja, ka paredzams, ka par priekšlikumu prasīt sievietēm pirms aborta obligāti piedalīties konsultācijās arī turpmāk būs plašas diskusijas Saeimā, parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas sēdē otrdien sacīja tās priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).
Komisija skatīja opozīcijas partiju Nacionālās apvienības (NA) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputātu – Jurģa Klotiņa (NA), Jāņa Grasberga (NA) un Ramonas Petravičas (LPV) – priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas aicina Latvijā ieviest obligātas konsultācijas sievietēm, kas grasās pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās.
Pēc diskusijām ar deputātiem, dzemdniecības un reproduktoloģijas nozares, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem visi priekšlikumi tika noraidīti.
Bērziņš atzina, ka gan vēlāk komisijā, skatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, gan Saeimas plenārsēdē par to varētu būt plašas diskusijas. Vienlaikus viņš vairākkārt sacīja, ka priekšlikumi nav vērtējami kā labi vai slikti, un aicināja runāt cieņpilni.
Sēdē arī vairākas reizes izskanēja, ka konsultācijas noteikšana par obligātu var ietekmēt sievietes iespējas laikus veikt abortu. Tostarp Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka atgādināja par diviem nesen atkritumos atrastajiem zīdaiņiem. Viņa uzsvēra, ka laika novilcināšana var novest arī pie tā, ka sievietes, izmisuma vadītas, var izšķirties par nelegālo abortu.
Arī tiesībsardze Karina Palkova norādīja uz laika novilcināšanu, konsultāciju nosakot par obligātu. Viņa arī sacīja, ka, ierobežojot sievietes tiesības attiecībā uz rīcību ar savu ķermeni, jābūt stingram pamatojumam un risku izvērtējumam.
Līdzīgu viedokli pauda arī centra “Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite, norādot uz bīstamību laikus neveikt abortu un spiedienu dzemdēt. “Un ko darīt, ja rodas jautājums, kas ir tēvs, un ja tēvs ir seksuālās vardarbības veicējs?” uz iespējamo traumatisko pieredzi konsultāciju laikā norādīja Jonita.
Viņa arī ironizēja, ka, pieņemot rosinātos grozījumus, arī kontracepciju varētu saukt par masu genocīda līdzekli.
Savukārt veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, komentējot ierosinājumu likumu papildināt ar terminu “nedzimusi dzīvība”, aicināja nošķirt morāles un ētikas vērtības no juridiskajiem terminiem. “Juridiski definēt bioloģisko procesu būtu kļūdaini,” sacīja juriste.
Rosinātos grozījumus sēdē atbalstīja biedrības “Peripatos” pārstāve Agnese Irbe, kā pamatojumu minot slikto demogrāfisko situāciju Latvijā. Viņa uzskata, ka “nevēlamie” bērni varētu dzimt un tikt adoptēti. Viņa arī komentēja, ka iniciatīvas pretinieku arguments par abortu skaita samazināšanos nav korekts, jo samazinās arī dzemdību skaits, tāpēc skaitļi ir jāvērtē kontekstā ar vispārējo demogrāfisko situāciju.
Kā vēstīts, deputāti rosina likumu papildināt ar terminu “nedzimusi dzīvība”, ar ko saprastu “cilvēka dzīvību, kas sākas ar apaugļošanās brīdi, saplūstot vīrieša un sievietes dzimumšūnām”.
Opozīcijas politiķi iecerējuši likumā prasīt, ka grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, kā arī topošā bērna tēvam valsts nodrošinātu iespēju saņemt apmācīta speciālista konsultāciju. Ministru kabinets noteiktu prasības šādu speciālistu izglītībai, konsultēšanas apmācības programmas saturu un apmācības kārtību speciālistiem, kā arī informēšanas kārtību par iespēju saņemt konsultāciju un konsultācijas norises vadlīnijas.
Šobrīd konsultēt drīkst ģimenes ārsts, ārsts-psihoterapeits, ginekologs vai cita ārstniecības persona, bet deputāti uzskata, ka konsultēt tiesīgo loks esot jāpaplašina. Priekšlikumu iesniedzēju ieskatā, konsultēt varētu arī psihoterapijas speciālisti, psiholoģijas speciālisti, dūlas un vecāku emocionālā atbalsta speciālisti.
Deputāti apgalvo, ka viņu iecere paredzot, ka šādām konsultācijām būtu jānorit “bez pamācīšanas un aizbildnieciskas attieksmes”. Tās iznākums nebūšot iepriekš noteikts, bet to noteikšot grūtniece pati. “Konsultācija kalpotu grūtnieces atbalstam un nedzimušās dzīvības aizsardzībai. Tās norisei ir jābalstās centienos iedrošināt turpināt grūtniecību un pavērt perspektīvu dzīvei ar bērnu,” klāsta deputāti.
Viņu ieskatā, konsultācijā varētu detalizēti apspriest un iedziļināties, kādi ir iemesli “par” vai “pret” grūtniecības pārtraukšanu vai grūtniecības turpināšanu. Deputāti domā, ka konsultācijā varētu sniegt informāciju par pieejamo atbalstu dzīvei ar bērnu, kas ietver, piemēram, informāciju par finansiālu palīdzību un palīdzību bērna aprūpē. Tāpat konsultācijā varētu sniegt informāciju par iespēju atdot bērnu adopcijai. Ja nepieciešams, grūtniece varēšot saņemt informāciju par to, kur ir pieejams aborts, un kādas aborta metodes tiek piedāvātas noteiktās iestādēs.
Atbilstoši deputātu iecerei, “pēc grūtniecības konflikta konsultācijas pabeigšanas speciālists izsniegtu apliecinājumu par grūtnieces dalību konsultācijā”.
Priekšlikumi paredz noteikt, kādos gadījumos personai būtu obligāts pienākums saņemt šādu konsultāciju un kādos gadījumos personai būtu tikai tiesības saņemt šo konsultāciju, respektīvi, kad tās nebūtu obligātas.
Pašlaik likumā jau ir paredzēts, ka grūtniece šādu konsultāciju var saņemt, ja viņa to vēlas. Priekšlikumu iesniedzēji uzskata, ka likumam vajag vairāk “aizsargāt nedzimušu dzīvību”, tāpēc atbilstošāka būtu tāda kārtība, ka noteiktos gadījumos konsultācija ir obligāta.
Deputāti rosina noteikt, ka grūtniecei būtu pienākums saņemt konsultāciju tajā gadījumā, ja sieviete vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās. Pārējos likumā noteiktajos grūtniecības pārtraukšanas gadījumos sievietei un arī pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, būtu tiesības, bet ne pienākums saņemt konsultāciju.
Arī topošā bērna tēvam būtu pienākums saņemt konsultāciju gadījumā, ja tiek plānota grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās, klāsta ieceres autori. Savukārt citos likumā noteiktajos gadījumos, kad tiek plānota grūtniecības pārtraukšana, topošā bērna tēvam būtu tiesības saņemt konsultāciju.
Papildus grozījumi arī nosaka, ka tiesības saņemt konsultāciju būtu arī pacientes, kura jaunāka par 16 gadiem, vecākiem vai aizbildnim.
Deputāti rosina noteikt, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās drīkst izsniegt tikai tad, ja ir saņemts apliecinājums, ka sieviete ir saņēmusi noteikto konsultāciju.
Deputāti rosina noteikt, ka grozījumi stātos spēkā no 2027. gada 1. janvāra, jo esot vajadzīgs laiks Ministru kabinetam iecerēto uzdevumu izpildei.
