Foto: Fotolia

Precizē Latvijas makšķernieku pienākumus un tiesības 0

Valdība otrdien precizēja makšķernieku pienākumus un tiesības, tostarp nosakot konkrētus kanālus un caurteces, kuros pavasarī noteikts makšķerēšanas liegums.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Līdz ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos izveidots saraksts ar kanāliem un caurtecēm, kuros pavasarī būs noteikts makšķerēšanas liegums.

Saraksts izveidots, ņemot vērā Valsts vides dienesta (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”” (BIOR) vērtējumu par konkrētām vietām, kurās no zivju resursu aizsardzības viedokļa būtu svarīgi noteikt sezonālu makšķerēšanas liegumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar šādu sarakstu turpmāk tiks atcelts vispārējs makšķerēšanas aizliegums pavasarī, kas patlaban darbojas visos kanālos un caurtecēs, bet tā vietā noteikti atsevišķi galvenie ūdeņi – upes, kā arī dažas caurteces, kuros no 1.marta līdz 30.aprīlim būs makšķerēšanas aizliegums.

No 1.marta līdz 30.aprīlim makšķerēt nedrīkstēs Juglas upē, Loču kanālā, mazo Baltezeru un Lielo Baltezeru savienojošajā ūdenstecē, Mīlgrāvī, Sarkandaugavā, Gaujas upju baseina apgabalā, Alūksnes ezeru un Pārmetņa ezeru savienojošajā ūdenstecē, Alūksnes ezeru un Dzilnas ezeru savienojošajā ūdenstecē, Auciema ezeru un Raiskuma ezeru savienojošajā ūdenstecē.

Šajā laikā būs aizliegts makšķerēt arī Ineša ezeru un Tauna ezeru savienojošajā ūdenstecē, Lielupes upju baseina apgabalā, Starpiņupē (Kaņiera kanālā), Varkaļu kanālā, Ventas upju baseina apgabalā, Mazo Nabas un Lielo Nabas ezeru savienojošajā ūdenstecē, Nabas kanālā, Papes ezera kanālā un Tirdzniecības kanālā.

Tāpat noteikumi paredz līdzīgi kā salakām un plekstēm, arī reņģēm turpmāk noteikt piekrastes zvejā pieļaujamā loma apmēru – desmit kilogrami. Iepriekš reņģes bija starp to pārējo sugu zivīm, kurām piekrastes zvejā pieļaujamā loma apmērs bija bez skaita un svara ierobežojuma.

Tāpat noteikts, ka, makšķerējot jūrā tālāk par divām jūras jūdzēm no krasta, makšķerēšanas rīku skaitu vienai personai nelimitēs. Šādas izmaiņas paredzētas, jo makšķernieki aizvien vairāk izrāda interesi par trollinga attīstību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, turklāt daudzās Baltijas jūras valstīs šāds zivju ieguves veids makšķerēšanā ir kļuvis ļoti populārs un sniedz ieguldījumu arī jūras piekrastes ekonomikā.

Reklāma
Reklāma

Noteikumos arī paredzēts, ka makšķerēšanas sacensību organizētājam jāreģistrē sacensību dalībniekus un jānodrošina katra sacensību dalībnieka makšķerēšanas kartes numura vai pamatojuma norādīšana reģistrācijas dokumentos, jo makšķerēšanas sacensību organizētāji dažkārt nepārliecinās par to.

Tāpat noteikumi paredz, ka zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts svara ierobežojums, izņemot reņģes un salakas. Līdz šim šāds izņēmums nebija paredzēts, kaut gan makšķerējot salakas un reņģes un izmanto par ēsmu citu zivju makšķerēšanā, kā arī no zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas viedokļa papildu aizsardzības mehānismu šo sugu zivīm nevajag.

Tāpat noteikumos novērsta problēma saistībā ar saikļa “un” izpratni, paredzot, ka lomā vienlaikus jābūt mazizmēra zivij un pārsniegtam loma apjomam, lai pārkāpēju varētu sodīt. Tāpat pārkāpējam sodu varēs piemērot gan par slēptu lomu, gan neuzrādītiem zivju un vēžu ieguves rīkiem, nevis tikai abos gadījumos.

Noteikumos arī precizēts, kurās Daugavas daļās drīkst nodarboties ar zemūdens medībām. Redakcionāli precizēts teritoriāli administratīvās pašvaldības vienības nosaukums, kā arī noteikumi papildināti ar stori, jo šīs zivis reizēm mēdz parādīties nelikumīgi iegūtu zivju lomos. Baltijas storei kā aizsargājamai un retai zivju sugai noteikta paredzētā maksimāli lielākā zaudējuma atlīdzība par vienu zivi ir 143 eiro.

Noteikumu projektā akmeņplekstei un mencai, kam iepriekš loma limits bija noteikts gabalos, bet piemērojamā pamattakse par zaudējumu aprēķinu par nelikumīgi iegūtām zivīm bija noteikta kilogramos, paredzēts noteikt pamattaksi par vienu gabalu 36 eiro. Tāpat noteikumu pielikums papildināts ar pamattaksi par sadalītām vai ķidātām zivīm, kurām ir noteikts loma svara (izņemot reņģi un salaku) vai skaita lielums, 143 eiro par kilogramu apmērā.

Grozījumi makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.