“Primārās problēmas izglītībā joprojām netiek risinātas!” Ģirģens kritizē izmaiņas skolā un to ietekmi uz mūsu bērniem 0
Diskusijas par iespējamu mobilo telefonu aizliegumu skolās novērš uzmanību no daudz būtiskākiem jautājumiem Latvijas izglītības sistēmā, uzskata zvērināts advokāts Sandis Ģirģens. Viņaprāt, sabiedrībai tiek piedāvātas sekundāras tēmas, kamēr galvenās problēmas joprojām paliek neatrisinātas.
“Ir ļoti labs algoritms, kā nelemt primāros jautājumus. Atbalsta personāla atalgojums, pasniedzēju algas, atbalsta personāla un skolotāju skaits, jauno skolotāju piesaiste un tam nepieciešamais finansējums, grāmatas un mācību līdzekļi – principā man nav ko piebilst. Atņemsim visu – nevajag grāmatas, nevajag telefonus, nevajag planšetes, nevajag atbalsta personālu, nevajag skolotājus,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” ironiski norāda Ģirģens.
Viņš uzsver, ka sabiedrībai bieži tiek piedāvātas citas, mazāk nozīmīgas tēmas, kamēr būtiskākie jautājumi netiek risināti.
“Sabiedrībai vienmēr tiek piedāvātas kaut kādas sekundāras tēmas, bet primāros jautājumus mēs nerisinām,” saka advokāts.
Ģirģens arī norāda, ka līdz šim nav novērojis, ka mobilie telefoni skolās būtu tik liela problēma, kā dažkārt tiek apgalvots.
“Es neesmu redzējis, ka bērni stundas laikā sistemātiski lietotu telefonus. Tas ir skolas iekšējais jautājums. Ir skolas, kas šo problēmu jau sen sakārtojušas – pirms stundām bērni nodod telefonus. Es zinu tādas skolas, un tā nav problēma,” viņš skaidro.
Pēc Ģirģena domām, izglītības sistēmā daudz svarīgāk būtu risināt skolotāju trūkumu, atalgojuma jautājumus un mācību kvalitāti.
“Manā skatījumā primārais jautājums ir atbalsta personāls, skolotāji, atalgojums, slodze, mācību vielas kvalitāte un tas, vai mēs piedāvājam modernu, nākotnei atbilstošu izglītību,” uzsver Ģirģens.
Viņš arī norāda, ka citās valstīs izglītības sistēmā arvien aktīvāk tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas.
“Ja mēs skatāmies uz Somiju vai Igauniju, tur tiek izmantots mākslīgais intelekts. Tad rodas jautājums – vai visās mūsu skolās ir nodrošinātas planšetes un datori?” viņš piebilst.
Ģirģens uzskata, ka mobilā telefona lietošanas jautājumu skolās varētu risināt arī citādi, bez stingra aizlieguma likumā.
“Šo mobilo telefonu jautājumu var sakārtot ar iekšējās kārtības noteikumiem. Nav nepieciešams, lai Saeima pieņem imperatīvu aizliegumu. Iespējams, ka dažkārt telefonus pat vajag izmantot mācību procesā,” viņš saka.
Noslēgumā advokāts uzsver, ka valstij vispirms būtu jārisina būtiskākās izglītības sistēmas problēmas.
“Sakārtojam primāros jautājumus – izglītības kvalitāti kā valsts prioritāti. Un tikai pēc tam ķersimies pie pseido problēmām,” uzskata Ģirģens.
