Strēlnieki 1916. gada 19. jūlijā pa ceļam uz fronti tiešām gāja garām Piņku baznīcai un pie tās nakšņoja.
Strēlnieki 1916. gada 19. jūlijā pa ceļam uz fronti tiešām gāja garām Piņku baznīcai un pie tās nakšņoja.
FOTO NO KARA MUZEJA KRĀJUMA

Pulkveža Vācieša sprediķis strēlniekiem Piņķu baznīcā ir tikai mīts 0

Latvijas masu informācijas līdzekļi plaši ziņo par otrdienas, 25. septembra ugunsnelaimi Piņķu luteriskās Sv. Jāņa baznīcas tornī un piemin arī dievnama vēsturi.

VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
Lasīt citas ziņas

Balstoties galvenokārt dzejnieka Aleksandrs Čaka balādē “Sprediķis Piņķu baznīcā”, tiek apgalvots, ka 1916. gada 17. jūlijā šajā vietā uzrunu saviem karavīriem teicis 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona komandieris Jukums Vācietis. Vēsturnieki ne reizi vien aizrādījuši, ka tautā izplatītais nostāsts ir vien literāra leģenda, kas gadu gaitā tomēr ļoti ieskaņojusies.

Pašreizējā, izcilā arhitekta Johana Daniela Felsko projektētā Piņķu baznīca iesvētīta 1874. gada 16. jūnijā. Jaunais dievnams tapa līdzās vecajai, 17. gadsimta celtajai koka baznīcai, kas bija nonākusi tehniski sliktā stāvoklī. Tā kā Piņķu muižas jeb Pinkenhofas tā laika mācītāji uzturēja labas attiecības ar Rīgas rāti un draudze ietilpa Rīgas patrimoniālajā apgabalā, baznīca un divstāvīgā mācītājmājā tapa par pilsētas naudu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iesvētīšanas dienā draudze no Rīgas rātes dāvanā saņēma “sudraba, stipri zeltītu kristības biķeri”. Dievvārdi baznīcā tika turēti kā vācu, tā latviešu valodā. Vēsturiski Piņķu baznīcu sauca Sv .Nikolaja vārdā, taču 1939. gada 23. maijā par godu Neatkarības kara 20. gadskārtai pēc valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa iniciatīvas draudzi un baznīcu pārsauca Sv. Jāņa vārdā.

Aģentūra LETA apgalvo: “1916 gada 17. jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Bataljona komandieris Jukums Vācietis noturēja Piņķu baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.” Līdzīga satura stāsts ievietots arī Piņķu draudzes vietnē internetā un vēl daudzos interneta resursos, tāpat grāmatās.

Šo it kā vēsturisko notikumu grāmatā “Mūžības skartie” iekļautajā balādē “Sprediķis Piņķu baznīcā” emocionālās un patriotiskās rindās paudis A. Čaks, likdams ļoti daudziem, gadu desmitiem ilgi, ticēt, ka ievērojamais pulkvedis patiešām no kanceles sacījis: “Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,/Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,/ Lai pēc tam kā dzīva, liela elpa/ Augšup celtu visu savu tautu.” Ir bijuši pat strīdi, vai Vācietis uzrunu no kanceles pirms kaujas sacījis vecajā, vēl saglabātajā 17. gadsimta baznīcā, vai jaunajā, Felsko projektētajā. Taču jāsaka, ka viss stāsts par Jukuma Vācieša runu Piņķu baznīcā ir mīts un literāta fantāzijas uzburta aina.

Par īpaši atmodas gados kopto “Piņķu sprediķa” mītu un sabiedrības uzticību tam rakstījis gan vēsturnieks Kaspars Zellis (“Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” Nr 4., 2014. gads), gan LU profesors Ēriks Jēkabsons. Tāpat Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītāja Ilze Krīgere uzsver: “Neviens dokumenta rakstu gals Jukuma Vācieša runu baznīcā neapliecina. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons kaujas žurnālā par to nav nekā. Ja kaut kas tāds tiešām būtu noticis, to taču tur ierakstītu! Jā, tur ir ierakstīts, ka strēlnieki Piņķu baznīcā nakšņoja. Tas ir fakts. Kaujas žurnāla atzīmēts, ka Piņķos viņi bija nevis 17., bet 19. jūlijā pēc vecā stila, tātad 1. augustā pēc jaunā.”

Leģendārā runa ir pieminēta starpkaru Latvijā rakstītajās atmiņās; par to runājis arī ģenerālis Andrejs Auzāns.

Taču šīm atmiņām piemīt kopēja iezīme – tās stāstījuši cilvēki, kas paši Piņķu notikumā nemaz nav klāt bijuši, kamdēļ vēsturnieki tās vērtē kritiski.

“Atmiņas tika vēlāk “safrizētas” un tām nevar uzticēties. Arī Čaks nekad nav bijis strēlnieks,” tā Krīgere.

Pieļaujams, ka A. Čaks, rakstīdams “Sprediķi Piņķu baznīcā”, izmantojis mācītāja Voldemāra Maldoņa 1916. gadā pirms Ķekavas kaujām strēlniekiem teikto sprediķi “Esiet kā vīri”. “Vēl viena lieta – Vācietis īstenībā bija ļoti reliģiozs, un šaubos, vai viņš atļautos kāpt kancelē. Tas, ka viņš kādreiz kādu runu varēja arī teikt, to noliegt nevar, jo strēlnieku pulku komandieri pirms kaujām uzrunāja savus karavīrus. Bet ka no kanceles, baznīcā…” – piebilst vēsturniece.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
VIDEO. Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko zaudējot spēli, rupji krievu valodā nolamā sāncensi no Amerikas
Krievijā aizliedz pieminēt “Vagner” un Prigožina vārdu. Kas noticis?
Lasīt citas ziņas
“Var gadīties, ka mums notiks kardināla iekšējā varas pārdale…” Saruna ar Ilgu Kreitusi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām
SPECIĀLIZLAIDUMS. Vai Rinkēvičs tagad ir laimīgs? Saruna ar jaunievēlēto Latvijas prezidentu
“Krievi pāriet uz aizsardzību…” Slaidiņš pārliecināts, ka tuvākajā laikā gaidāma strauja notikumu attīstība Ukrainā
Tamperes hokeja halles šova meistars, kurš spēles laikā lika latviešu dziesmas: “Tas ir bijis mans sapnis – vadīt spēli šādiem skatītājiem”
Jautā skatītāja: Vai kāds neuzdzīvojas uz ziedojumiem ukraiņiem?
23:09
Divgadniekam Ziemeļkorejā piespriests mūža ieslodzījums, viņš nekad neredzēs dzīvi ārpus cietuma sienām
22:34
Daudzsološs sākums “Rīgas festivāla” programmai
22:01
Krievijas teritorijā atkal rosās krievu brīvprātīgie: notiek apšaudes, dzirdamas kaujas skaņas un sprādzieni
Attēls, kas liek raudāt visai pasaulei: Kijivā krievu uzbrukumā nogalinātās meitenītes vectēvs neatkāpjas no mirušās mazmeitas
FOTOREPORTĀŽA. Ziedoņa muzejs Murjāņos sāk jauno jubilejas sezonu ar drosmīgiem jaunumiem
Tas ir tāpēc, ka Krievija nepiedalījās… Krievijas medijos izsmieti Latvijas hokeja izlases panākumi
FOTO. Dārza karalienes! Cita par citu skaistākas – Rīgas centrā 100 rožu šķirņu izstāde
Trīs zēni un viena meitene! Tallinā piedzimuši četrīši
Uz Dienvidu tilta apgāzusies kravas automašīnas piekabe ar koka dēļu atgriezumiem
Šausminošs moments: lidojuma laikā lidmašīnā uzsprāgst elektroniskā cigarete, izraisot paniku pasažieros
Bahmutas virzienā Krievijas armija pārgājusi aizsardzībā
FOTO. Aizvadīta Rīgas sezonas atklāšanas regate! Uzlabota vairāku Rīgas jahtklubu infrastruktūra
LTV par ķibeli ar hokejistu sagaidīšanas tiešraidi pie Brīvības piemineļa: “Atvainojamies ikvienam skatītājam par vilšanos…”
Nedaudz, bet tomēr – Latvijas iedzīvotāju skaits pērn palielinājies par 0,4%; Rīgā un Pierīgā dzīvo 53%
FOTO, VIDEO. Suņi, kaķi, putni un skaista Latvija: ar ko soctīklos dalās mūsu jaunais prezidents Rinkēvičs?
“Tas ir grūti. Darba vietā nemitīgi tiek baumots” – vai tam ir kāds risinājums?
hokejā Latvijas ekonomikai piesaistījis 44 miljonus eiro. Par ko šī nauda tika tērēta?
“Šajā reizē sods ir par bargu,” SEPLP locekle par portāla sodīšanu vārda “deportācija” dēļ
CILVĒKSTĀSTS. “Es netīšām nošāvu govi. Pašam pilnas acis ar šaujampulveri” – Andris pēc negadījuma zaudējis redzi, taču ne dzīvesprieku
SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā
„Režisores priekšstatu skavās.” Dailes teātra iestudējuma „Lilioms” recenzija
“Es gandrīz nekad tās sirēnas nedzirdu…” Metla-Rozentāle norāda ne vien uz trauksmes sirēnu, bet arī mobilo tīklu darbības problēmām
Klimata izmaiņas. Tā ne tikai šķiet – alerģijas ik sezonu kļūst arvien spēcīgākas. Pētnieki meklē risinājumus
VIDEO. Zēns 11 gadu vecumā kļūst par tēvu: “Viņa teica, ka mīl mani, taču nevēlas, lai kāds to uzzina”
Drossinternets.lv: Sākoties vasaras brīvdienām, jāpievērš uzmanība bērnu pavedināšanas riskiem internetā
LA.LV jautā Slaidiņam: Kas varētu būt dronu sūtītājs pie Krievijas elites mājām, tādējādi pārbiedējot Kremļa svītu?