“Putekļos klāti un pārāk šokēti, lai runātu” – Afganistānas ciematu iedzīvotāji nespēj aptvert zemestrīces postījumus 0
Tieši pirms pusnakts svētdien Matiulla Šahabs pamodās un sajuta, ka viņa māja Afganistānas attālajā Kunāras provincē dreb.
Austrumafganistānā bija notikusi 6,0 magnitūdas stipra zemestrīce, kurā saskaņā ar ANO datiem gājuši bojā vismaz 800 cilvēku.
Lai arī epicentrs atradās 16 km attālumā, visa Šahaba dzīvesvieta Asadabadas ciematā trīcēja. Visi 23 ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņu, izskrēja no guļamistabām, baidoties, ka sienas sabruks virsū, un pavadīja visu nakti dārzā. “Mēs visi bijām nobijušies,” viņš saka.
Smagāk cietušās teritorijas bija Nangarhāras un Kunāras provinces, bet zemestrīci juta pat Kabulā un kaimiņvalsts Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā. Kad uzausa rīts, Matiulla – brīvmākslinieks žurnālists un cilvēktiesību aktīvists – devās no savām mājām uz attālajiem kalnu apgabaliem pie epicentra.
Viņš stāsta, ka ceļā nācies atstāt mašīnu un divas stundas iet kājām, jo ceļš bija nobloķēts ar akmeņiem.
Atbraucis uz Andarlačakas ciemu, viņš redzēja vairākus bērnus, kuri tika aprūpēti uz ielas. Uz nestuvēm blakus gulēja divi mazi bērni ar sasitumiem uz krūtīm un sejām. Citi bērni bija ietīti baltos palagos. Tikai šajā ciemā gāja bojā 79 cilvēki.
“Es redzēju daudz līķu,” BBC stāsta Matiulla. “Es sajutu pēcgrūdienus 17 reizes.” Matiulla palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem rakt kapus bojāgājušajiem.
“Ciemi, kurus apmeklēju, bija iznīcināti,” viņš saka. Kāds vīrietis viņam pastāstīja, ka zemestrīcē gājuši bojā viņa sieva un četri bērni. Taču vairums cilvēku bija pārāk šokēti, lai runātu.
“Cilvēku sejas bija klātas ar putekļiem, un valdīja klusums,” viņš atceras. “Viņi bija kā roboti – neviens nespēja par to runāt.”
Bloķēto ceļu dēļ Taliban valdības glābšanas darbos tiek izmantoti helikopteri, lai sasniegtu kalnu ciemus. Tomēr attālais, kalnainais reljefs nozīmē, ka daudzi ciemi joprojām ir nepieejami, bet ir ziņojumi, ka cilvēki miruši zem gruvešiem, gaidot palīdzību.
Matiulla stāsta, ka brīvprātīgie centās izglābt iesprostotos cilvēkus un viņš redzējis, kā divas sievietes izvilka no sagrautas mājas.
“Viņas izglāba, ievainotas, un tagad viņas atrodas slimnīcā,” viņš saka. Viņam netika atļauts fotografēt glābšanas darbus, jo Taliban aizliedz sieviešu attēlošanu.
Daudzi iedzīvotāji tagad guļ zem klajas debess un viņiem ir vajadzīgas teltis, piebilst Matiulla. Vēl kāds iedzīvotājs no Kunāras Sokai rajona, Izzatulla Safi, stāsta, ka daļa viņa mājas sagruva zemestrīcē.
“Es pamodos no bērnu, sieviešu un dzīvnieku kliedzieniem,” viņš saka BBC.
“Zemestrīce bija spēcīga, nakts likās kā mazs pasaules gals. Pēc grūdieniem sekoja stiprs vējš, lija smalks lietus. Mani bērni turējās pie manis, raudot aiz bailēm. Gaisā bija putekļi.
Mobilais tīkls uzreiz pārstāja darboties. Mēs nevarējām sazināties ar radiniekiem. Māja bija bojāta, elektrības nebija, un vienīgā gaisma nāca no mūsu telefonu ekrāniem.”
Viņš stāsta, ka valdības helikopteri ieradās no rīta un evakuēja ievainotos no kalniem uz galveno Kunāras šoseju, no kurienes tos ar transportlīdzekļiem nogādāja klīnikās.
“Šeit valda smagas sēras,” piebilst Izzatulla.
“Nav elektrības, tirgi bija slēgti visu dienu. Daži ciemi joprojām nav sasniedzami – tie atrodas piecu līdz sešu stundu gājiena attālumā kalnos.”
