Brīdinājuma šāviens. Putins ar “Orešņiku” sūta vēsti NATO robežām 157
8. janvāra vakarā Krievijas okupācijas armija jau otro reizi pret Ukrainu izmantoja vidēja darbības rādiusa sauszemes raķešu sistēmu “Orešņik”, lai iebiedētu Rietumvalstis un atturētu miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, teikts jaunā ASV bāzētā Kara pētījumu institūta (ISW) ziņojumā.
ISW analītiķi ir pārliecināti, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uzbrukumam ar “Orešņik” īpaši izvēlējās Ļvivas reģionu un tās civilo infrastruktūru, jo
šis apgabals robežojas ar Eiropas Savienību. Kremlis vēlējās demonstrēt savas “militārās spējas” Eiropas valstīm.
Krievijas nakts trieciens ar “Orešņik” raķeti Ukrainas Ļvovas apgabalā iezīmēja šī ieroča pirmo pielietojumu kopš 2024. gada. Ir pamats uzskatīt, ka šis uzbrukums bija politisks un psiholoģisks, nevis militārs, par pasaules mediju spriesto raksta voietne Dialog.ru.
Ir zināms, ka
Krievijas raķete bija bruņota ar inertām kaujas galviņām, tāpat kā šī ieroča pirmās lietošanas laikā.
Tas apstiprina teoriju, ka trieciens bija demonstrācija. Krievijas Kodolieroču projekta vadītājs Pāvels Podvigs atzīmēja, ka šajā gadījumā iznīcināšana nebija Kremļa galvenais mērķis. “Krievija izmanto “Orešņiku”, lai raidītu signālus,” sacīja Podvigs. Viņš piebilda, ka šāds solis būtu jāuztver kā vispārējs paziņojums par gatavību eskalācijai, un Rietumi to, visticamāk, interpretēs tieši tā.
ISW vērš uzmanību uz to, ka Krievijas armija veica šo uzbrukumu Ļvivai tūlīt pēc tā dēvētās Labās koalīcijas samita Parīzē, kur ASV un Ukrainas delegāciju pārstāvji vienojās par Rietumu miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā pēc kara.
Francija, Apvienotā Karaliste un Ukraina parakstīja trīspusēju nodomu deklarāciju. Pēc kara Parīze un Londona miera uzturēšanas misijas ietvaros uz Ukrainas teritoriju plāno nosūtīt līdz 30 000 karavīru. Vairākas citas valstis arī ir paudušas interesi piedalīties miera uzturēšanas misijā. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem miera uzturētāji tiks izvietoti Ukrainas rietumos.
Krievija nekavējoties reaģēja uz šīm vienošanām,
un Kremlis paziņoja, ka jebkura Rietumu militārpersonu klātbūtne Ukrainā it kā kļūtu par leģitīmu mērķi Krievijas okupācijas armijai.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tas esot bijis atbildes trieciens uz Ukrainas dronu uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei Valdajā. Tomēr neatkarīgie
eksperti jau pierādījuši, ka šis “uzbrukums” bija Krievijas propagandas inscenējums,
kura mērķis bija izjaukt miera sarunas.
“Orešņik” raķete ir Krievijas diktatora iecienītākā “rotaļlieta”. Viņš par šo “nepārspējamo” ieroci runā gandrīz katrā publiskajā runā, uzsverot tā neticamo ātrumu un destruktīvo potenciālu. Krievija pirmo reizi izmantoja šo raķeti pret Ukrainu 2024. gada novembrī, kad uzbruka Dņepras upei.
