“PVN samazināšana balstās lielā mītā?” Eksperti skaidro, kāpēc pārtika veikalos ne vienmēr kļūst lētāka 29
Samazinātais PVN pārtikai ir ne tikai politisks, bet arī praktisks jautājums, kas skar teju katru pircēju. Eiropas Savienībā daudzās valstīs pārtikai tiek piemērotas samazinātas PVN likmes, un tieši tāpēc Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumos vai komandējumos, nereti pamana, ka atsevišķi pārtikas produkti citviet maksā lētāk.
Tomēr TV24 raidījumā “Naudas cena” eksperti Ingūna Gulbe, Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, Guntars Vītols, ekonomists, finanšu ministra padomnieks, 15. Saeimas deputāta amata kandidāts (AS), Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists norāda – jautājums nav tik vienkāršs, kā varētu šķist. Zemāka PVN likme ne vienmēr automātiski nozīmē zemāku cenu pircējam pie kases.
Daudzās Eiropas valstīs pārtikai patiešām ir samazināts PVN – dažviet tie ir 5%, citviet 8% vai cita zemāka likme. Uz lētākajiem produktiem pircējs šo starpību var nejust tik izteikti, taču dārgākiem produktiem tā jau kļūst pamanāma. Ja produkts maksā desmit vai divdesmit eiro, PVN starpība gala cenā var būt daudz jūtamāka nekā produktam par vienu eiro.
Pašreizējais Latvijā pieņemtais PVN samazinājums uz gadu lielā mērā vērtējams kā politisks lēmums. Svarīgs jautājums ir tas, kas notiks pēc gada. Šādi lēmumi parasti ir sarežģīti tieši tāpēc, ka pēc tam atgriezt iepriekšējo kārtību ir daudz grūtāk.
Tas var radīt problēmas gan patērētājiem, gan tirgotājiem, gan pašiem politiķiem. Ja nodoklis tiek samazināts un cilvēki pie tā pierod, tā atcelšana vai likmes palielināšana vēlāk var izraisīt neapmierinātību.
Valsts vajadzības nekur nepazūd. Ja kādā vietā nodokļu ieņēmumi tiek samazināti, rodas jautājums, ar ko šo iztrūkumu kompensēt. Ilgākā termiņā valsts budžetam ieņēmumi būs nepieciešami, un tad atkal neizbēgami parādās diskusija par citu nodokļu celšanu.
Sabiedrībā par PVN samazināšanu pastāv liels mīts – cilvēkiem bieži tiek radīts iespaids, ka, samazinot PVN, cenas veikalos automātiski un ilgstoši kritīsies.
Realitātē PVN samazinājums vismazāk ietekmē tieši gala cenu pircējam. Īslaicīgi cena var samazināties, taču ilgākā laikā veikala cena veidojas pēc tirgus loģikas – tā būs tāda, par kādu pircēji ir gatavi preci pirkt. Tāpēc ieguvums no zemākas PVN likmes nereti “izšķīst” piegādes ķēdē – pie ražotājiem, tirgotājiem, pārvadātājiem vai citiem iesaistītajiem.
Piemēram, iepriekš samazināto PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem. Lai gan šāds lēmums tika pieņemts ar domu padarīt vietējos produktus pieejamākus, pircējiem ne vienmēr radās sajūta, ka gurķi vai citi produkti veikalā būtiski kļuvuši lētāki.
Līdzīgi ir arī ar degvielu. Lai gan tur runa ir nevis par PVN, bet akcīzes nodokli, princips esot līdzīgs – nodokļu izmaiņas ne vienmēr nosaka gala cenu, jo degvielas cenu daudz būtiskāk ietekmē globālie procesi.
Viņu vērtējumā, ejot līdzi populāriem solījumiem par nodokļu samazināšanu, valsts var zaudēt desmitiem miljonu eiro ieņēmumos. Tas būtu pieļaujami tikai tad, ja budžetā nebūtu citu steidzamu vajadzību. Taču Latvijā nauda nepieciešama veselības aprūpei, izglītībai, skolotāju algām un citām prioritātēm.
Tāpēc eksperti uzsver – samazinātais PVN pārtikai var izklausīties pievilcīgi, īpaši laikā, kad cilvēki izjūt cenu kāpumu, taču tas nav universāls risinājums. Tas var dot īslaicīgu atvieglojumu, bet ilgtermiņā rada jautājumu, vai pircējs tiešām iegūst zemāku cenu un vai valsts budžets nezaudē līdzekļus, kas nepieciešami citām sabiedrībai svarīgām jomām.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
