Romāns Meļņiks: Tramps atņem Putinam dārgāko – mītu par uzvaru 2. pasaules karā
3
Dažas dienas pirms pompozajām svinībām Maskavā par godu Krievijas uzvaras 2. pasaules karā 80. gadadienai ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā platformā Truth Social vēstīja, ka ASV “darīja vairāk nekā jebkura cita valsts” 2. pasaules kara uzvaras nodrošināšanā, jo, viņaprāt, neviens pat ne tuvu nestāvot ASV pēc spēka, drosmes un militārās meistarības. Protams, Krievijas politiskā vadība un ideologi par to šokā – viņiem rupjā veidā nu nozagti pašpasludinātā uzvarētāja lauri.
Kā ļoti trāpīgi savā Youtube videouzrunā pauda krievu opozīcijas žornālists Aleksandrs Nevzorovs, neviens vēl Putinam “ar lauzni pa galvu” nebija trāpījis tik spēcīgi.
Jā, arī citkārt ASV politiķi vēstījuši ko līdzīgu, bet tad to varēja palaist gar ausīm, taču ne tagad, kad karošana ar citiem ir kļuvusi par Krievijas valsts pastāvēšanas vienīgo jēgu un kad pagātnes panākumu pompoza svinēšana Krievijai kā nekad svarīga, lai notušētu panākumu trūkumu Ukrainas frontē un tālāk mobilizētu sabiedrību dzīvei kara apstākļos.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs steidza vēstīt, ka “Trampa pretenciozās muļķības ir mēģinājums nozagt vēsturisko patiesību. Padomju Savienība samaksāja visaugstāko cenu par uzvaru pār nacismu – vairāk nekā 27 miljonu dzīvību.” Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda, ka “Amerikas loma bija svarīga, taču galveno nastu kara gaitā uz saviem pleciem nesa Padomju Savienība.” Par to, kurai pusei šajā gadījumā taisnība, kuram ne, šajā gadījumā nerunāsim. Tāpat skaidrs, ka bez sabiedroto militārā un tehniskā atbalsta, kā arī bez Padomju savienībai (Krievija bija tikai daļa no tās) piešķirtās lendlīzes hitleriskā Vācija nebūtu salīdzinoši īsā laikā pieveikta. Taču šoreiz uzmanības vērts ir kas cits – argumenti, ko Krievija izmanto, lai pamatotu savu kā teju vai vienīgā uzvarētāja statusu.No Krievijas amatpersonu paustā izriet, ka uzvarētājs ir tas, kurš karā upurējis visvairāk dzīvību. Jā, nevis tas, kura karavadoņi bijuši gudrāki, kurš pratis piesaistīt atbalstītājus un kurš panākumus guvis, zaudējot minimālus resursus, bet gan tas, kurš primitīvi aizdzinis paredzamā nāvē miljoniem savu cilvēku.
Šī domāšana – ka uzvarētājs ir tas, kurš karā samalis vairāk savu cilvēku miesu – ir Krievijas impēriskās ideoloģijas kodols. Ne stratēģija, ne tehnoloģijas, ne sabiedroto alianse, bet spēja bezjēdzīgi ziedot miljonus cilvēku tiek uzdota par militāro diženumu. Un to nekautrējas atkārtot arī mūsdienu Kremļa runasvīri.
Atcerēsimies Ņevas placdarmu – vienu no 2. pasaules kara tumšākajām epizodēm, kur padomju komandieri Staļina vadībā pārvērta cilvēkus par ložu uztvērējiem. Ceturtdaļmiljons mobilizēto civiliedzīvotāju, bieži vien pilnīgi nesagatavoti karam, neapmācīti tika aizdzīti pretī ložmetējiem tikai tāpēc, ka “vajadzēja” noturēt nelielu zemes pleķīti. Tur nebija ne stratēģiska mērķa, ne uzvaras iespējas – tikai Staļina kaprīze un komandieru nežēlība.
Un šodien – Mariupole, Bahmuta, Avdijivka – Putina ģenerāļi iet Staļina pēdās. Tās pašas “gaļas šturmes”, tā pati vienaldzība pret savu karavīru dzīvībām. Krievijas armija nav modernizējusies – tikai mainījusi formastērpu. Dzīvība tajā joprojām ir bezvērtīga, vien cipars statistikai, kuru režīms izmanto, lai radītu ilūziju par “dižumu”.
No tā redzams, ka Putins savā apmātībā patiesībā karo ne tikai ar rietumiem vai Ukrainu – viņš vienlaikus karo arī ar veselo saprātu.
Viņš, tiecoties iznīcināt citus, daudz lielākā mērā iznīcina savu tautu, savu valsti. Un tieši tāpēc Trampa paziņojums, lai cik nejaušs vai provokatīvs, ir sanācis kā ārējs cirtiens mītam, kas Krievijā kļuvis par reliģiju – mītam, ka lielā uzvara pieder tai tautai, kura sevi vairāk pašiznīcinājusi. Vai Krievijā nu sapratīs, ka cilvēku upuri nav uzvaras mērs. Šaubos. Nošausmināsies par Trampu un dzīvos ar savu mazohistisko pārliecību tālāk.
Vai nāves kulta pārņemtajiem ir nākotne? Tikai caur pilnīgu pašiznīcināšanos un tad lēnu atdzimšanu jau ar pilnīgi citu izpratni par dzīvības vērtību.
