“Ja ASV rīkosies, kā vajag, Krievijai klāsies plāni!” Rajevs par Rietumu pieeju Krievijai 0
Kādam jābūt sankciju spēkam, lai tās patiešām iedarbotos uz Krieviju? TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs norāda, ka pakāpeniskas sankcijas vairs nestrādā – tām ir jābūt tūlītējām, spēcīgām un jāsit pa visvājākajiem punktiem.
Viņš norāda, ka pakāpeniska sankciju palielināšana samazina to efektivitāti: “Katra sankcionētā valsts piecu gadu laikā adaptējas pret jebkurām sankcijām – tās aiziet uz citiem tirgiem, diversificē ekonomiku, un sankciju ietekme zūd, ja tā netiek pastiprināta.”
Pēc viņa teiktā, ļoti svarīgi ir sekot līdzi, kādas pretsankcionālās darbības veic Krievija un kur tā atrod “caurumus” – tieši tur arī jātrāpa nākamajos soļos. Rajevs uzskata, ka Trampa gājiens ar “Lukoil” un “Rosņeftj” esot bijis ļoti spēcīgs.
“Ja Ķīna, Indija un Eiropas Savienība izdarīs savu darbu, tad Krievijā iestāsies ļoti grūti laiki,” viņš norāda. Pēc Rajeva teiktā, naftas ražojošās valstis Tuvajos Austrumos šobrīd ir vienā laivā ar Trampu, kas nozīmē – viņi rīkosies ar naftas cenām tā, kā Tramps uzskatīs par pareizu.
“Ja ASV darbosies tā, kā vajadzētu, Krievijai klāsies plāni,” sarunas noslēgumā piebilst Rajevs.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA sniegtā informācija, tad Eiropas Savienības (ES) 19. sankciju pakotne pret Krieviju ir viena no stingrākajām līdz šim, bet vienlaikus Eiropas Parlaments (EP) virza likumu, kas Krievijas enerģijas avotu importa aizliegumu padarīs pastāvīgu un neatkarīgu no regulāras pārskatīšanas, tā aģentūrai LETA pauda EP deputāte Inese Vaidere (JV).
Viņa klāstīja, ka sākotnēji pret pakotnes pieņemšanu iebildušas vairākas dalībvalstis, tostarp Ungārija, Austrija un Slovākija, taču iebildumi vēlāk atsaukti.
“Šī ir viena no stingrākajām pakotnēm, jo līdz šim bija vērojama tendence, ka dalībvalstis kļūst pielaidīgākas un ekonomiskās intereses bieži vien sāk prevalēt pār drošības apsvērumiem,” sacīja Vaidere.
Viņa norādīja, ka Krievijas brutālā rīcība, tostarp nesenie uzbrukumi civilajiem objektiem, “ir ārpus jebkuriem pieņemamiem rāmjiem”, un šie notikumi likuši Eiropas valstīm saprast, ka Krievija nevēlas mieru. Politiķes ieskatā tieši šie uzbrukumi daudziem atvēra acis.
Vaidere akcentēja, ka pirmo reizi sankcijas tieši skars Krievijas gāzes sektoru – sašķidrinātās gāzes importu uz ES. Tāpat politiķe norādīja, ka ES sankciju pakotne paplašina ierobežojumus arī pret valstīm un uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas. Tajā iekļauti uzņēmumi no Centrālāzijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī noteiktas sankcijas aptuveni 600 tā dēvētās “ēnu flotes” kuģiem.
Tāpat papildu sankcijas piemērotas piecām Krievijas bankām un četrām bankām no Baltkrievijas un Kazahstānas, bet Eiropas operatoriem aizliegts sadarboties ar Krievijas nacionālo maksājumu karšu sistēmu “Mir”.
