Covid-19 vakcīna slepenais ierocis pret vēzi? Pētījumā atklāj, ka vakcinētie, iespējams, dzīvo ilgāk… 31
Pētnieki atklāj, ka vēža slimnieki izdzīvo ievērojami ilgāk, ja aptuveni imunoterapijas laikā saņem mRNS vakcīnu pret COVID-19. Zinātnieki norāda, ka tā darbojas kā sava veida imūnsistēmas pastiprinātājs, padarot audzējus uzņēmīgākus pret ārstēšanu.
COVID-19 vakcīna sākotnēji bija paredzēta aizsardzībai pret vīrusu, nevis vēzi. Taču dažos gadījumos šķiet, ka tā palīdz arī cīņā ar audzējiem. Jauns vēža centra pētījums atklāj, ka pacienti ar ādas vai plaušu vēzi dzīvoja ievērojami ilgāk, ja viņi saņēma mRNS vakcīnu, īpaši laikā, kad sākta imunoterapija.
Vidēji vakcinētie pacienti ar nesīkšūnu plaušu vēzi izdzīvoja gandrīz 37 mēnešus, kamēr nevakcinētie – aptuveni 21 mēnesi. Metastātiskas melanomas gadījumā trīs gadu izdzīvošanas rādītājs bija 67%, salīdzinot ar 44% nevakcinētiem pacientiem.
Efekts tika novērots tikai mRNS vakcīnām – konkrēti tām, ko ražo BioNTech/Pfizer un Moderna. Tradicionālās vakcīnas, piemēram, gripas vai pneimokoku, neietekmēja slimības gaitu.
Kā vakcīna aktivizē imūnsistēmu cīņā ar vēzi?
Onkologa Adama Gripina pētnieki atklāja, ka mRNS vakcīna izraisa īslaicīgu, bet ļoti spēcīgu imūno reakciju. 24 stundu laikā organisms izdala lielu daudzumu I tipa interferona – signālmolekulas, kas parasti parādās vīrusu infekciju laikā. Šis signāls darbojas kā modinātāja zvans imūnšūnām.
“Covid-19 vakcīna darbojas kā sirēna, aktivizējot imūnsistēmu visā organismā,” skaidro Gripins. “Tā pat sāk programmēt audzēja reakciju, kas uzbrūk vēzim.”
Šī negaidītā blakusparādība izrādījusies īpaši noderīga pacientiem, kuru audzējus imūnsistēma parasti neatpazīst. Vakcinācija maina audzēja vidi – tā piesaista imūnās šūnas, liek vēža šūnām “iznākt no slēpņa” un padara imunoterapiju ievērojami efektīvāku.
Kad vakcinācija sniedz vislabāko efektu
Efekts bija visizteiktākais, ja vakcinācija notika 100 dienu laikā pirms vai pēc imunoterapijas sākuma. Šajā periodā kombinācija bija visefektīvākā: plaušu vēža pacientiem dzīvildze palielinājās no 20,6 līdz 37,3 mēnešiem, melanomas gadījumā trīs gadu izdzīvošanas rādītājs pieauga no 44,1 līdz 67,6 procentiem.
Papildu gripas vai pneimokoku vakcīnas nelīdzēja, un pacientiem, kas saņēma tikai ķīmijterapiju bez imunoterapijas, uzlabojumu nebija. Tas liecina, ka mRNS vakcīnai ir unikāla iedarbība, kas savienojas tieši ar imunoterapiju.
