“Latvijas iedzīvotājiem ir saskalotas smadzenes,” pārtikas cenu atšķirības Latvijā nebeidz izbrīnīt pircējus
0
Lai arī pārtikas cenu inflācija uz mūsu maciņiem ir jūtama, ir veikali, kuros preces ir ievērojamāki lētākas nekā citur. Dažreiz tas atkarīgs no paša veikala politikas, bet citreiz no akcijas cenām. Dažādās cenas ir pamanījis arī kāds mūsu lasītājs, kurš detaļās izanalizējis dažādu preču kategoriju cenas dažādos Latvijas veikalos un pat ārzemēs.
Lasītājs raksta: “Man neliekas īsti loģiski, ka, piemēram, “Rimi” kafijas pupiņas un alkohols maksā divreiz vairāk nekā, piemēram, “Depo” un “Lidl”. Piemēram, “Lavazza” kafijas pupiņu standarta cena ir ap 20 eiro +/-, bet “Rimi” un “Maxima” bez atlaides maksā 34 eiro/kg. Burbona viskijs “Makers Mark” “Rimi” maksā 50 eiro (cenas bieži svārstās no 47 līdz 50 eiro), kamēr “AlkOut” tas maksā 27,99 eiro, un līdzīgi arī “Depo”. Cik skatos, “Rimi” un “Maxima” kapitāli ķer uz muļķi daudzus. Cik esmu ievērojis, tad lielā mērā jebkura “Rimi” atlaide ir vienkārši standarta cena citviet tirgū.”
Tādus pašus piemērus saņēmām arī par sieriem un garnelēm, pat velosipēdu un auto detaļām, skaistumkopšanas un sporta piederumiem.
Lasītājs turpina: “Kad asociācijas prezidents runā par to, kāpēc, piemēram, Latvijas šprotes maksā lētāk Ēģiptē, tas nav tikai nodokļu dēļ. Tās ir arī tirgotāju uzskrūvētās cenas. Ir gan maz pieejama informācija par cenām Ēģiptē, bet ir ļoti liela ticamība, ka pat, ja izlīdzinātu nodokļus cenām šajās dažādajās valstīs, jebkurā gadījumā Latvija būs dārgāka.
Lieta tāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir saskalotas smadzenes – ka ir krīze, ir smagi visiem, ka ir jāmaksā par to, lai dzīvotu.
Smejoties pat jāsaka, ka vieglāk un lētāk visu no ārzemēm pirkt nekā tepat Latvijā. Latvijas valsts tiek sistemātiski iznīdēta. Un, ja tā vispār padomā, tad, ja atlaide tur ir milzīga, piemēram, 30%, 40%, 50%, tad tā īsti nav atlaide – tas ir nogrieztais uzcenojums jau esošajai normālajai tirgus cenai.
Tās milzīgās atlaides ir tikai muļķu ķeršanai. Jo praktiski vienmēr, kad esmu skatījies šīs te milzīgās “atlaides”, tas reāli ir tikai acu apmāns, jo citviet Eiropas tirgos tā ir standarta cena – un daudzviet arī Latvijas veikalos.
Ja varētu, iesūdzētu tiesā par cilvēku mānīšanu visus šos lielos tirgoņus. Īpašnieki – miljonāri un miljardieri, kamēr mums jādomā, ko labāk ņemt – tualetes papīru par 40 centiem gabalā vai maizīti par 2 eiro kukuli. Protams, var jau ņemt to lētāko maizi, bet organisms no tā neko nesaņems. Tā ir ļaunprātīga cenu griešana, to aizēnojot ar neeksistējošu krīzi. Piemēram, kā to izdarīja viena no lielākajām olu ražotnēm Amerikā – saskaloja visiem smadzenes, ka ir krīze, tāpēc dārgi, bet statistikas dati uzrādīja, ka ražošanā nekas nav mainījies.”
Cenas un cenu atlaižu uzraudzība no PTAC skatupunkta
Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas Vecākā eksperte Eva Eglīte.
Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu tirgus dalībniekiem ir rīcības brīvība cenu politikas veidošanā savā komercdarbībā. Tas ietver arī tiesības patstāvīgi noteikt konkrētu preču cenas un atlaides dažādās tirdzniecības vietās.
Līdz ar to nav aizliegts, ka vienā veikalā precei tiek piemērota akcijas cena, kas citā veikalā tiek uzskatīta par standarta cenu. Normatīvie akti neparedz vienotu regulējumu, kas definētu cenu veidošanas mehānismus vai nosacījumus attiecībā uz cenu diferenciāciju dažādās tirdzniecības vietās.
Savukārt no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa ir būtiski, lai patērētājiem tiek sniegta patiesa, pilnīga un skaidra informācija par piedāvātās preces cenu, kā arī jānodrošina patērētājiem iespēja iegādāties preci par piedāvāto cenu.
Par akcijas cenu uzraudzību un negodīgas komercprakses novēršanu
Lai novērstu situāciju, ka tirgotāji mākslīgi palielina salīdzināmo preces cenu pirms atlaides piemērošanas un tādējādi uzrāda viltus cenas samazinājumu, 2022.gada 28.maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – Noteikumi), šo Noteikumu 14.punktā nosakot prasību, ka, organizējot pazeminātas cenas piedāvājumus (piemērām, atlaides, akcijas cenas),
ir jānorāda sākotnējā cena un cena ar atlaidi. Par sākotnējo cenu saskaņā ar Noteikumu 14.1punktu ir uzskatāma attiecīgās preces viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.
Prasība par sākotnējās cenas norādīšanu ir izpildīta, ja, piemēram, ir norādīta nosvītrotā cena, kas pēc būtības ir pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas piedāvātā attiecīgās preces zemākā cena konkrētajā veikalā, no kuras faktiski tiek arī piemērota atlaide.
