Runājiet par “ērkšķi” Baltijas valstu drošības pusē: atkal globāli izskan Latvijas vārds 1
Krievijas sabiedrība tagad ir stingri pārliecināta, ka Rietumi neizbēgami uzbruks valstij, un šo pārliecību konsekventi un apzināti pastiprina valsts propaganda, raksta Lrytas.lt.
Pēc ASV starptautisko attiecību un aizsardzības pētnieka Kolina Smita domām, šādam naratīvam ir gan psiholoģiska, gan politiska funkcija: tas mobilizē sabiedrību, attaisno Kremļa agresīvos lēmumus un uztur priekšstatu, ka Krieviju ieskauj ienaidnieki.
Smits, kuram ir gandrīz 30 gadu pieredze dažādās ASV misijās visā pasaulē, divas reizes tika norīkots strādāt par militāro atašeju un Maskavā. Viņš daudz ceļoja pa Krieviju un sazinājās ar iedzīvotājiem.
“No šīm sarunām ir skaidrs, ka viņi patiešām tic, ka Rietumi uzbruks, jo vienīgais veids, kā sasniegt Rietumu mērķi iznīcināt Krieviju un tās varu, ir iebrukt Maskavā un okupēt to. Viņi atceras Napoleonu un Hitleru un nešaubās – jautājums nav par to, vai Rietumi iebruks, bet kad tas notiks,” sacīja eksperts.
Interpretācija, ka NATO ieradās Baltijas valstīs pēc 2004. gada paplašināšanās un tagad vēlas okupēt Ukrainu vai Gruziju, tikai pastiprina šo paranoisko psihozi.
“Protams, tas ir vienkārši smieklīgi. Kāpēc NATO vajadzētu uzbrukt Krievijai? Tam vienkārši nav iemesla,” sacīja Smits.
Eksperts norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai Krievijas eksperti, kas konsultē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa ģenerāļus, tam tic vai nē, viņu stratēģiskais naratīvs liek domāt, ka NATO iebruks.
Krieviem pirms kara arī tika teikts, ka plānotā iebrukuma Ukrainā iemesls ir tas, ka, ja valsts iestāsies NATO, tā kļūs par platformu Rietumu uzbrukumam Krievijai. Smits ir pārliecināts, ka Kremļa mērķi pēdējo desmit gadu laikā nav mainījušies, darot visu iespējamo, lai sašķeltu NATO, radot neuzticību tās dalībvalstīm un attēlojot aliansi kā sadrumstalotu spēku, kuram trūkst koordinācijas.
Putins, pēc Smita domām, patiešām reiz mēģināja samierināties ar Rietumiem, bet, redzot, kā Rietumi palaida garām iespēju un atstāja Krieviju likteņa ziņā 1990. gados, viņš teica: “Nē, mums ir jāatgriežas pie vecā padomju stila, jāatgūst mūsu diženums: “Tas ir viņa veids, kā sasniegt šo mērķi. Tomēr krievi nopietni nenovērtēja Ukrainas apņēmību, un viņi saskārās arī ar pretēju Zviedrijas un Somijas reakciju. Viņi vēlas, lai NATO pārtrauc paplašināties, bet tā vietā viņi ir pārliecinājuši divas valstis, kas ir bijušas neitrālas 70 līdz 80 gadus, pievienoties aliansei.”
Smits bija piesardzīgs attiecībā uz Krievijas nākotni, jo ekonomisti joprojām ir pārsteigti, ka valsts ekonomika nav sabrukusi, neskatoties uz prognozēm.
Viņš uzsvēra, ka analītiķi pārāk maz runā par strauji augošo pakalpojumu nozari, kas iepriekš gandrīz nepastāvēja Krievijā, jo tā bija tieši saistīta ar iedzīvotāju ienākumiem, un lielākajai daļai no viņiem tā nebija.
Tagad šī teritorija paplašinās, jo karavīriem un viņu ģimenēm piešķirtā nauda rada pieprasījumu. Smits sacīja, ka izaugsme var šķist racionāla, kamēr Krievijai ir tāds partneris kā Ķīna, kas pērk tās izejvielas, tehnoloģijas un uztur savstarpēju apmaiņu. Taču šīs sadarbības ilgtspēja rada šaubas: agrāk vai vēlāk Maskavai var nākties atzīt, ka Pekina nav īsts sabiedrotais, un Krievija tad paliks gandrīz pilnīgi izolēta.
Tomēr eksperts atgādināja, ka Krievijas finansiālā situācija nav tik trausla, kā dažreiz tiek apgalvots: valstij ir neliels ārējais parāds un ASV parāds pārsniedz 37 triljonus dolāru, bet neviens nešaubās par Amerikas ekonomikas stabilitāti.
Runājot par Baltijas reģiona drošību, Smits uzsvēra dzelzceļa sistēmu, kas ir galvenā artērija militāro spēku apgādei Krievijai.
Pirmie seši iebrukuma Ukrainā mēneši bija iespējami tikai pateicoties Krievijas dzelzceļa tīkla efektīvai darbībai, kas ļauj ātri pārvietot aprīkojumu, munīciju un personālu. Tāpēc Baltijas valstīm ir nepieciešams iznīcināt Krievijas standarta sliedes, jo to pastāvēšana teorētiski veicina potenciālu Krievijas iebrukumu.
Smits brīnās, kāpēc Latvija nav demontējusi veco dzelzceļu gar robežu, kas ved no Daugavpils uz austrumiem: “Tur ir 40 kilometri sliežu ceļu, tikpat plati kā Krievijā. Ja jūs tos neizmantojat, kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš?
Vienkārši atbrīvojieties no tā!” Eksperts saprot, ka jaunas Eiropas platuma sliežu ceļa līnijas izbūve prasīs laiku, taču šādi sliežu ceļi ir nepieciešami daudzu iemeslu dēļ, ne tikai militāri: “Trim Baltijas valstīm, lai ciešāk sadarbotos, Eiropas dzelzceļa platums sniedz daudz labākas iespējas kravu pārvadāšanai.”
Vērtējot dažādās Krievijas provokācijas Rietumos, Smits piekrita, ka tās ir paredzētas, lai pārbaudītu NATO valstu reakciju gan kolektīvi, gan individuāli: “Tā ir zīme, ka Krievija nespēj sasniegt savus mērķus Ukrainā, tāpēc tai ir nepieciešams kaut kas cits, par ko runāt saviem cilvēkiem. Tas viss ir ļoti saistīts ar iekšējo auditoriju. Kādu vēstījumu Kremlis var nosūtīt Krievijai? Viņi joprojām nav uzvarējuši Ukrainā – viņi turpina teikt, ka uzvarēs, bet viņi neuzvar. Viņiem ir vajadzīgs jauns stāstījums.”
