“Sākam radināt pie cukura jau pamperos?” Mamma satriekta par ēdienkarti bērnudārzā; VM skaidrojas
0
Sācies jaunais mācību gads, kad mūsu mazākie ģimenes locekļi uzsākšu bērnudārza gaitas vai tajos laimīgi atgriezušies. Daži vecāki nu var mierīgi uzelpot, jo atkal iestājies ikdienas režīms, citi satraukti par to, kā mazajam ķiparam veiksies, esot prom no ģimenes. Kāda mamma mums atsūtījusi satraucošu ziņu, jo, saņemot bērnudārza ēdienkarti divgadniekiem, viņai radies jautājums, vai tad ūdens vairs neeksistē?
“Saņēmu ēdienkarti un redzu, ka manam divgadniekam katru dienu tiek dots sulas dzērien. Kas tas ir? Kāpēc nevar dzert ūdeni? Sākam radināt pie cukura jau pamperos? Bērns šajā vecumā cukuru neprasa, to viņš saņem tikai tad, ja dod. Kāpēc jābojā bērna veselība jau pamperos?” Andīne vēršas ar jautājumiem.
Šis satraukums ir saprotams, ko ar diabētu slimo arvien jaunāki cilvēki un nu jau arī bērni, arī sportiskās aktivitātes ikdienā jau ir retums, tas viss noved pie aptaukošanās un citām veselības problēmām. Tāpēc jautājums vietā – loģiski, ka bērni ēd saldumus un ēdīs to skolā, kad paši saņems savu pirmo kabatas naudu, bet bērnudārza iemītnieki ēd un prasa ēst tikai to, ko viņiem piedāvā, tad kāpēc piedāvājam neveselīgo?
Jautāju Veselības ministrijai, kādas ir vadlīnijas, kādēļ bērniem nevar dot dzert vienkārši ūdeni, kas ir visveselīgākais ne tikai šajā, bet jebkurā vecumā.
“Lai nodrošinātu, ka bērni izglītības iestādēs saņem pilnvērtīgu un līdzsvarotu uzturu, ēdināšana izglītības iestādēs tiek organizēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām*,” atbild Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļa.
Izglītības iestādēs bērniem jānodrošina katru dienu svaigi gatavots ēdiens. Ēdienkartē noteiktā daudzumā jāiekļauj gaļa, zivis, graudaugi, dārzeņi, augļi un citi produkti, lai bērnu uzturs būtu pilnvērtīgs. Tāpat ir noteiktas prasības, kādi produkti nedrīkst būt ēdienā –nedrīkst izmantot ģenētiski modificētus produktus un noteiktas pārtikas piedevas, piemēram, garšas pastiprinātājus, saldinātājus, konservantus un krāsvielas. Regulēts ir arī pievienotā cukura un sāls daudzums.
Bērnudārzos, kur bērni uzturas līdz 12 stundām dienā, ēdienam drīkst pievienot ne vairāk kā 11 gramus cukura. Ja bērni uzturas iestādē visu diennakti, pieļaujamais cukura daudzums ir līdz 20 gramiem dienā.
Skolās un profesionālajās izglītības iestādēs pusdienās ēdienam var pievienot līdz 10 gramiem cukura, bet internātskolās visas dienas ēdienkartē – ne vairāk kā 25 gramus.
Ir noteikti arī ierobežojumi sāls daudzumam ēdienā. Gatavajā ēdienā sāls nedrīkst pārsniegt 0,4 gramus uz 100 gramiem produkta. Kopējais sāls daudzums dienā ir ierobežots: bērnudārzos, kur bērni uzturas līdz 12 stundām, tas nedrīkst pārsniegt 2 gramus; diennakts bērnudārzos – 3 gramus; savukārt skolās ar dienesta viesnīcām vai internātiem, un sociālās korekcijas iestādēs – ne vairāk kā 5 gramus dienā.
Noteikumi nosaka, kādus produktus skolās un to teritorijā drīkst izplatīt papildus ēdienkartei, nosakot tiem kvalitātes prasības un ierobežojot pievienotā cukura, sāls un tauku daudzumu. Piemēram, atļauti piena produkti ar cukura saturu zem 5 g uz 100 g vai 100 ml produkta, kā arī zivju vai liesas gaļas produkti ar ne vairāk kā 0,4 g sāls uz 100 g produkta.
Papildus ietvertas prasības, ka izglītības iestādēs bērnu uzturā netiek iekļauti tādi produkti, kā bezalkoholiskie saldinātie dzērieni, kas nav sulas vai nektāri, produkti, kas ir fritēti vai satur daļēji hidrogenētus augu taukus, produkti ar augstu sāls vai cukura saturu u.c.
Noteikumi nosaka, kādi produkti un uzturvielas jāiekļauj bērnu ēdienkartē, taču pašas ēdienkartes izstrādā izglītības iestāde kopā ar ēdinātāju. Par to, lai ēdienkarte atbilstu prasībām, atbild izglītības iestādes vadītājs. Nepieciešamības gadījumā tiek nodrošinātas speciālas ēdienkartes bērniem, kam nepieciešama uztura korekcija ārsta apstiprinātas diagnozes dēļ vai veģetāra ēdienkarte, pamatojoties uz vecāku iesniegumu.
Tā kā par ēdināšanu atbild izglītības iestādes vadība, tad vecākiem jautājumu vai ierosinājumu gadījumā vispirms jāvēršas pie iestādes vadītāja vai izglītības iestādes dibinātāja.
Lai arī izglītības iestādēs cukura lietošana ir ierobežota, jāņem vērā, ka bērni lielu daļu dienas pavada ārpus mācībām, kur ar cukuru bagāti produkti var būt brīvi pieejami. Veselības veicināšanas nolūkā Pasaules Veselības organizācija iesaka samazināt brīvo cukuru daudzumu uzturā līdz pat 5% no kopējās dienā uzņemtās enerģijas, kas atbilst aptuveni 25 g cukura dienā.
Veselības ministrija aicina veidot un uzturēt veselīgus uztura paradumus arī mājās, mācot bērniem mērenības ievērošanu attiecībā uz cukuru uzturā, primāri samazinot rūpnieciski ražoto saldumu un saldināto dzērienu lietošanu.
*Uztura normas izglītības iestādēs nosaka – 2012. gada 13. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”. Ēdināšana tiek organizēta saskaņā ar – 2002. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 610 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas”. Prasību kontroli attiecībā uz ēdināšanu veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Tātad, lai gan vadlīnijas izstrādā Ministru kabineta noteikumi, iekļaujoties noteiktā cukura daudzumā, pati PII var izvēlēties, vai šo cukuru pievienot dzērieniem, saldajiem ēdieniem vai kādā citā veidā. Šis gan neatbild uz galveno jautājumu – nu kāpēc tik mazliet bērniem ir jādod dzert kas cits kā ūdens. Mamma vēlējās palikt anonīma, tādēļ ar konkrēto PII sazināties mums neizdosies, bet rosinu visām mammām paskatīties, ko dzert mazajiem ķipariem dod viņu bērnudārzos un, ja ir kādas domstarpības, doties pie vadības uzzināt vairāk.
Vai arī tev ir kāda sāpīga tēma, kuru vēlies aktualizēt? Varbūt gribi, lai palīdzam noskaidrot vai atrisināt kādu problēmu? Raksti man uz [email protected]. Es centīšos tev palīdzēt!
