1929. gada 7. martā. Par Rīgas turkiem 0
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” raksta: “Par Rīgas pilsētas turkiem viņu augstākais garīdznieks, mulla Rushedins-bejs izsakās. Visā Latvijā ir apmēram 100 turku, kuri visi pa lielākai daļai ir Latvijas pavalstnieki un prot latviski runāt. Pirms kara Rīgā bija daudz vairāk turku, tagad viņi no jauna tikpat kā nepienāk. Vairāki turki apprecējuši latvietes un dzīvo laimīgās laulībās. Turki Rīgā nodarbojas pa lielākai daļai ar tirdzniecību, bet ir arī laukstrādnieki.” Laikraksts norāda, ka mullas Rushedina-beja divas meitas Rīgā beigušas vidusskolu un studējot medicīnu Konstantinopolē (Stambulā). Tā laika Latvijas turki lielākoties atbalstīja republikāņa un reformatora Gazi Mustafas Kemala pašā, vēlāk godināta par Ataturku, reformas dzimtenē, tajā skaitā sultanāta likvidēšanu 1922. gadā. “Par tām runā ar pārliecību, ka “vecie” turku laiki nekad vairs neatgriezīsies,” apgalvoja korespondents. Tika atzīmēts, ka turku musulmaņu lūgšanu nams atrodas Marijas ielā 46, kapsēta līdzās Brāļu kapiem, bet turku mulla ir viens no bagātākajiem kopienas pārstāvjiem.
Pārsvarā turki Latvijas teritorijā bija nonākuši jau cara laikos kā karagūstekņi vai to pēcnācēji. Rīgā šīs nacionalitātes pārstāvjiem piederēja vairākas maiznīcas, un turku uzņēmēji Latvijā tika cienīti kā godīgi, pieticīgi, nopietni un “cienīgi satiksmē”. Cieņu tāpat izpelnījās fakts, ka, lai arī tālu no dzimtenes, tie turpināja praktizēt savu ticību – “nav aizmirsuši savu Allah”.
