“Depo” var nopirkt divas paciņas un vēl nauda paliks pāri! Kā tik ļoti var atšķirties pārtikas cenas? 0
Dažreiz mazs šokolādes našķis var uzlabot visu dienu. Diemžēl ar šī brīža cenām veikalos, arī šis prieciņš kļuvis par ekskluzīvu baudu. Kāds saldummīlis padalījies, cik krasi divos veikalos atšķiras vienu un to pašu konfekšu cenas.
“Zinu, ka cukurs inde un tā, bet dažreiz sakārojas kas ellīgi salds. Ja nu kādam arī sakārojas un ir pa ceļam, tad Depo var nopirkt 2 paciņas un vēl pāri paliek, ja salīdzina ar Rimi. 1,76 pret 3,69,” Gunita raksta.
Zinu, ka cukurs inde un tā, bet dažreiz sakārojas kas ellīgi salds🫣. Ja nu kādam arī sakārojas un ir pa ceļam, tad Depo var nopirkt 2 paciņas un vēl pāri paliek, ja salīdzina ar Rimi. 1,76 pret 3,69. pic.twitter.com/kLEFaA9qSQ
— 𝒢𝓊𝓃𝒾𝓉𝒶 🇱🇻 (@gii7382203) November 9, 2025
Tomēr priecāties par lētāk konfektēm pāragri, nesen vēstījām par plānu Latvijā ieviest tā saukto “cukura nodokli”.
Piemērot akcīzes nodokli pārcukurotiem produktiem – ar šādu rosinājumu klajā nākusi “Vecāku organizācija mammām un tētiem” un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts. Kāds tam ir pamatojums un kuri produkti pārredzamā nākotnē varētu kļūt dārgāki, skaidroja 360 TV Ziņas.
Akcīzes nodoklis jau šobrīd tiek piemērots saldinātiem dzērieniem, taču nu radusies ideja to piemērot arī produktiem ar pārmērīgu cukura daudzumu.
Idejas rosinātāji aicina valsti akcīzes nodokli piemērot jogurtiem, brokastu pārslām, konfektēm un citiem konditorejas izstrādājumiem.
“Vecāku organizācijas mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa stāsta: “Katrs var īstenībā veikalā tagad, izdarot savas izvēles, paskatīties un secināt, vai viņu grozā vispār nonāk tie produkti, kas būtu dārgāki. Tas ir vienkārši – ja uz iepakojuma ir rakstīts, ka produktā ir 15 grami cukura uz 100 gramiem vai vairāk, tad tie jau ir tiešām pārcukuroti.”
Šādi varētu cīnīties ar pieaugošajiem aptaukošanās rādītājiem. Gandrīz 60 % Lavijas iedzīvotāju ir ar lieko svaru, un katrs piektais bērns cieš no paaugstinātas ķermeņa masas.
Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un bērnu zobārste Ilze Maldupa skaidro: “Ir ļoti grūti sasaistīt to ar cukuru, jo tā ir tāda ikdienišķa parādība, ikdienišķs produkts, ko mēs lietojam. Un liekas – nu kā tas var būt, ka tik liela ietekme?. Bet vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem. Tieši tāpēc, ka šobrīd tas ir pārmērīgā daudzumā. “
Pagaidām gan nav zināms, cik liels varētu būt šis nodoklis. Idejas autori uzsver – ja cena palielinātos par 20 %, jau varētu sagaidīt reālu ietekmi.
Ilze Maldupa turpina: “Industrija pielāgojas šim nodoklim. Jo tāpat mums ir inflācija un cilvēki pierod maksāt vairāk. Pamazām šis efekts zūd, bet tas, ko visi, kuri ir pamēģinājuši, rekomendē citām valstīm, ir nodrošināt, ka tā cena vienmēr būs par kādiem šiem 20 % dārgāka.”
Lai tas strādātu, vienlaikus nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokli veselīgiem produktiem.
Tā tas arī notiks – no 1. jūlija uz vienu gadu kā pilotprojektu plāno samazināt PVN likmi līdz 12 % maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.
Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro aprēķinus: “Tas valstij izmaksās aptuveni, aplēses liecina, 31 miljonu. Savukārt, ja mēs šiem cukurotajiem produktiem pievienojam akcīzes nodokli, protams, tas vēl ir jautājums, cik lielu, tad ieņēmumi varētu pilnībā nosegt šo zaudēto summu. Varbūt ieņēmumi var būt pat lielāki.”
Ja ieņēmumi būtu lielāki, šo naudu vajadzētu novirzīt arī veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri cīnās ar cukura radītām sekām. Turklāt šis varētu būt kā aicinājums arī ražotājiem samazināt cukura daudzumu savos produktos. Vēstule ar aicinājumu pievienot akcīzes nodokli pārtikas produktiem ar pārmērīgu cukura daudzumu ir nosūtīta Saeimas komisijām, kā arī valdības pārstāvjiem. Pagaidām gan nav zināms, vai šis ierosinājums ir pamanīts un gūs lēmējvaras atbalstu.
