Artūrs Plēsnieks Tokijā pārsteidza visus, mājup atgriežoties ar olimpisko bronzas medaļu.
Artūrs Plēsnieks Tokijā pārsteidza visus, mājup atgriežoties ar olimpisko bronzas medaļu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Plēsnieks: Šobrīd vēl izbaudu, bet nākamnedēļ jāvirzās uz svaru zāli 1

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
Lasīt citas ziņas

Svarcēlājs Artūrs Plēsnieks pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm prognozēs netika minēts starp tiem Latvijas sportistiem, kurš mājup varētu braukt ar medaļu kaklā.

Par sešnieku bija cerības, bet beigās ar raksturu izcīnīta bronza. Nozīmīgākā medaļa 29 gadus vecā ventspilnieka līdzšinējā karjerā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Uzmanība no apkārtējiem ir tik liela kā nekad manā līdzšinējā dzīvē. Tās ir neticamas sajūtas. Medaļas Eiropā un pasaulē man bijušas arī pirms tam, bet šī ir svarīgākā, jo tagad tikai sāku apjēgt, ka šī nav parasta medaļa. Olimpiskā medaļa tomēr ir olimpiskā medaļa. Tagad es esmu kļuvis diezgan pieprasīts cilvēks,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” priecīgs ir Plēsnieks.

“Tagad jūtos lieliski, beidzot arī mazliet atpūties un, galvenais – varu vairāk pavadīt laika kopā ar ģimeni.”

Uzreiz pēc veiksmīgā starta Tokijā grafiks bijis ļoti saspringts.

“Pēc starta ievilkās dopinga analīžu nodošana, vairāk nekā stundu, pēc tam jau bija beiguši kursēt autobusi, un vēl pusotru stundu gaidījām taksometru, kas aizveda uz olimpisko ciematu. Tur mani apsveica komandas biedri, tad atlika vien kravāt mantas un pēc piecām stundām jau bija jādodas uz lidostu, tāpēc, atgriežoties mājās, nogurums bija pamatīgs. Jau mājās bija tāds nogurums, ka ar sievu tikai pasēdējām un parunājām, jo bija ļoti vēls. Sieva pirms tam bija darbā, tikai paguva puiku izņemt no dārziņa un doties uz Rīgu ar Ventspils delegāciju uz sagaidīšanu, tāpēc, esot visiem trim kopā, bijām laimīgi, bet noguruši. Tagad uzmanība ir liela, nedēļas nogalē mani sveica Ventspils pilsētas svētkos. Patīkami, cilvēki nāca klāt, biju pārsteigts, cik daudziem mans sniegums ir svarīgs,” gandarīts ir svarcēlājs.

Ar iekšēju mieru

Artūram šīs bija trešās olimpiskās spēles karjerā. Pirms deviņiem gadiem Londonā viņš izcīnīja piekto vietu, 2016. gadā Rio bija astotais, nu kārtīgs solis augšup. Tokijas pasākums noritēja Covid-19 pandēmijas apstākļos, tomēr olimpisko gaisotni varēja just.

“Protams, jutām Covid-19 klātbūtni, jo diezgan strikti tika uzpasēts, lai visur ir maskas, uz katra stūra dez­infekcijas līdzekļi. Vienīgais, kas mani izbrīnīja, ka nebija ziepju un šampūnu, bet tas sīkums. Ēdināšana bija labāka nekā pirms pieciem gadiem Riodežaneiro, bet nevar salīdzināt ar Londonu, kur tā bija perfekta. Organizatoriskā kvalitāte, transports, sporta bāzes bija patiešām kvalitatīvas, labāk nekā Rio.

Olimpisko gaisotni mums raisīja citu sportistu starti, arī atmosfēra ciematā. Jā, nebija skatītāju tribīnēs, bet tas netraucēja koncentrēties un izbaudīt olimpiādi. Sajūtas bija ļoti labas, arī rīkotāji bija pacentušies, kaut vai ar sveicieniem katram dalībniekam dzimtajā valodā. Domāju, ka televīzijā arī tas viss izskatījās labi,” spriež Plēsnieks.

Pie bronzas medaļas viņš tika ar grūšanas pēdējā piegājienā paceltiem 230 kg, kas ir jauns personīgais un Latvijas rekords.

“Pirms sacensībām es jutu, ka ir spēks un varu. Raušanā pēdējais piegājiens neizdevās, bet tas nebija nekas traks, lai gan tobrīd biju septītais. Ekrānā redzēju, kāda ir tā brīža situācija, visu kontrolējām. Zināju, ka grūšana ir mans vingrinājums, cerība bija, atlika tikai parādīt maksimumu un atdot visus spēkus. Tas izdevās. Pirms pēdējās grūšanas jau zināju, kā man labāk rīkoties.

Noderēja pieredze, jo citreiz tādos brīžos sasteidzu ar celšanu no krūtīm. Šoreiz biju gatavs visu izdarīt mierīgi, tā, lai tiesnešiem nav kur piesieties. Tā arī izdevās – paņēmu stieni uz krūtīm, nedaudz pastāvēju, lai neizlaistu rokas pārāk zemu un stienis nesāktu slīdēt no krūtīm, bet smuki aizietu augšā. Milzīgs paldies trenerim Edu­ardam Andruškevičam, kurš savu darbu ar svaru pieteikšanu paveica perfekti.

Tā ir nervozākā lieta, jāseko līdzi, jārēķina. Noteikti daudz palīdzēja fizioterapeits Arnis Noveičuks, kurš ir pieredzējis šajās spēlītēs. Arī viņš sekoja līdzi citu dalībnieku pieteiktajiem svariem. Mēs jau sākām gatavoties 232 kg smagumam, un tieši Arnis, šķiet, pirmais ievēroja, ka medaļai derēs arī ar mazāku svaru, jo tiesneši bulgāram pēdējo mēģinājumu neieskaitīja. Tas ir ļoti labi, ka sacensību laikā palīdz divi cilvēki,” pateicības vārtus pauda Plēsnieks.

Nākamais mērķis – Parīze

Pēdējo piecu gadu laikā Plēsnieks pārvarējis dažādas grūtības, tostarp abu plecu operācijas. Vienu­brīd pat bija iezagusies doma, ka svarcelšanai pēc Tokijas jāliek punkts, taču vēl pirms olimpiskajām spēlēm viņš sapratis, ka turpinās.

“Šonedēļ vēl gribas atpūtu, bet nākamnedēļ jau sevi virzīšu uz svaru zāles pusi un jāsāk kaut ko darīt. Nākamais lielais plāns ir Parīze 2024. gadā. Jāsagaida, kas notiks augusta beigās Starptautiskās svarcelšanas federācijas (IWF) kongresā, kur tiks mainīti organizācijas statūti. Svarcelšanai šis nav vieglākais brīdis, jo ir izskanējušas runas, ka mūsu sporta veidu var izslēgt no olimpiskās saimes.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tas saistīts ar daudzajiem dopinga gadījumiem un iepriekšējo IWF vadītāju, kurš 20 gadus strādāja tikai savā labā, izveidojot sistēmu, kurā dopinga lietotāji ar lielu naudu varēja atpirkties. Par laimi, šobrīd IWF notiek pašattīrīšanās, taču tās sekas nevar tik ātri izlabot. Šobrīd ir skaidrs, ka tiks mainītas svara kategorijas, atstājot tikai piecas, samazinot arī sportistu skaitu. Redzēs, kā tas skars mana svara sportistus.

Tur arī būs cīņa, jo mazākās svara kategorijās vairāk startē Āzijas valstu sportisti, līdz ar to aziāti gribēs saglabāt vairāk mazos svarus, bet smagajos svaros vairāk ir eiropieši un amerikāņi, kas noteikti cīnīsies par savām interesēm. Redzēs, kā tas viss beigsies,” par svarcelšanas nākotni vēl ir neskaidrības.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
Lasīt citas ziņas
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 24. maijā
22:33
Zelenskis: Ukraina atsāks sarunas, kad Krievija būs atdevusi pēc 24. februāra sagrābtās teritorijas
22:02
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
21:27
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
Ungārija izsludina ārkārtas stāvokli Krievijas-Ukrainas kara dēļ
Ukrainas izlūkdienests: Līdz gada beigām Ukrainas armija varētu būt Krimā
Opozīcijas vairākums varētu atbalstīt Straumes atkārtotu apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā
Otrdien darbu atsācis Harkivas metro
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
Latvija slimnīcai Ukrainā ziedos operatīvo medicīnisko transportlīdzekli
Ja Ukraina ir mobilizējusi 700 000 karavīru, kas ir pret 200 000 krievu, tad kāpēc ukraiņi neuzvar?
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
Tagad dzīvojam bez Krievijas elektrības. Vai atkal jārēķinās ar elektrības cenu pieaugumu?
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
Šīs vasaras uzņemšana augstskolās būs pēdējā, kura noritēs “pa vecam”
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
Kā izaudzēt tādus tomātus un gurķus, kādi auga vecmāmiņas siltumnīcā?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam