“Vai mūsu bērni ir pārāk stulbi?” Vecāku domas dalās – vieni atbalsta telefonu aizliegšanu skolās, citi gatavi cīnīties 1
Vakar izskanēja ziņa, ka Latvijā skolēniem līdz pat 9. klasei plāno aizliegt izglītības iestādēs izmantot telefonus. Lai arī lēmums šķiet loģisks, daudzi vecāki ar to nav mierā un neslēpj savu neizpratni.
Sociālo mediju platformā “Threads” Marina aizsāka diskusiju un rakstīja: “Vai tad tiešām Saeimā tikko nolēma, ka Tavi bērni ir pārāk stulbi, lai iemācītos korekti lietot telefonu? Jo ir daudz vieglāk aizliegt telefonus skolā no 1. līdz 9. klasei nekā risināt reālās problēmas.
Man kā pedagogam ir jautājums: uz kādiem faktiem balstās šis pasākums? Mācīt bērniem ētiski lietot tehnoloģijas? Nē, paldies. Mācīt viņiem ievērot disciplīnu? Nē, tas esot lieks. Mācīt kritiski domāt un tikt galā ar uzdevumiem? Nē, nevajag.”
Dainis nepiekrīt Marinai un pauž savu viedokli: “Patiesībā ir diezgan daudz pētījumu par to, kā viedierīces, it īpaši sociālie tīkli, ietekmē smadzenes – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Jo jaunāks bērns, jo sliktāks rezultāts. Ja vajag, varu uzrakt un ielinkot. Manuprāt, jaunais lēmums ir viens no retajiem SUPER labajiem, ko mūsu 100 galvas ir izdarījušas. Ārpus skolas jaunieši izmanto tehnoloģijas pietiekami daudz, lai visu saprastu un iemācītos.”
Arī Aija lūdz nosaukt iemeslus, kāpēc bērnam skolā būtu nepieciešams telefons.
Iveta uzskata, ka skolotājiem šajā jautājumā nav jācīnās: “Skolā skolotājiem ar šo nav jācīnās, viņiem darāmā nudien pietiek, lai uzklausītu katra argumentu un izsekotu katram līdzi. Tehnoloģiju pareiza lietošana jāmāca mājās, nevis skolā. Skolā ir sava kārtība, kas jāievēro.
Manu jauniešu skolā telefoni stundas laikā ir aizliegti arī visās vidusskolas klasēs (izņemot mācību nolūkos). Neviens tehnoloģijās dumāks nav kļuvis un nesūdzas par šo. Gluži otrādi – klase ir ļoti saliedēta, jaunieši sarunājas. Vecāki šo lietu uztver saasinātāk nekā bērni.”
Olīvija dalās savā pieredzē: “Man bija gadījums, ka pie manis uz privātstundu matemātikā pieteica 6. klases skolēnu. Mamma atvedot brīdināja, ka būs ļoti grūti, jo bērnam ir smaga telefona atkarība, viņš nenotur uzmanību un visu laiku spaida telefonu.
Domāju – ko? Kad paliku ar puiku, sarunājām, ka savus telefonus noliekam uz cita galda. Pamācījāmies (mācību vielas pamati 0), stāstīju, rādīju ar elementāriem piemēriem – bērnam bija interesanti. Uzslavēju panākumus par atrisinātajiem uzdevumiem. Telefona neprasīja ne reizi.”
Ilva uzsver, ka ideja ir laba un veicina īstu socializēšanos: “Es saprotu domu, bet nav tā, ka ārpus skolas viņiem tie telefoni vairs nepastāvēs. Tas nenozīmē, ka viņi kļūs par “alu cilvēkiem”.
Manuprāt, tas ir veselīgi un veicinās īstu socializēšanās prasmju attīstību, kam būs lielāki ieguvumi nekā zombiju satura patērēšanai. Sīkie reāli ir kā pielipuši pie košajām spēlītēm un degradējošā satura, kas ievērojami samazinājis spēju koncentrēties. Sākumā visiem būs lomkas, bet pēc tam noteikti redzēsim tikai un vienīgi ieguvumus.”
Kā domā citi?
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, lai gan digitālo ierīču lietošana skolā nepalīdz uzlabot skolēnu mācību rezultātus, lēmumam par to lietošanas ierobežošanu būtu jāpaliek pašu skolu iekšējā pārziņā, aģentūrai LETA sacīja pusaudžu psihoterapeits un Latvijas Universitātes lektors Nils Sakss Konstantinovs, komentējot Saeimas lēmumu aizliegt mobilo tālruņu izmantošanu skolās līdz 9. klasei.
Konstantinovs norādīja, ka mobilie telefoni mācību procesā bieži rada papildu traucēkļus. Viņa ieskatā aizliegums varētu būt pat vēl stingrāks, proti, aizliegt līdz 9. klasei mobilās ierīces izmantot vispār, izņemot atsevišķus gadījumus, kad atļauts tās izmantot mācību procesā.
“Šobrīd neizskatās, ka digitālās ierīces vispār jebkādā veidā uzlabotu skolēnu mācību sasniegumus,” sacīja Konstantinovs.
Tāpat praksē mobilie telefoni stundās nereti tiek izmantoti aktivitātēm, kurām nav būtiskas izglītojošas pievienotās vērtības, piemēram, dažādām aptaujām vai testiem, kā arī video skatīšanai.
Speciālists norādīja, ka gan pētījumi, gan praktiskā pieredze skolā rāda, ka digitālo ierīču izmantošana klasē neuzlabo mācību sasniegumus. To apliecina arī starptautisku pētījumu rezultāti, tostarp Starptautiskās skolēnu novērtēšanas pamatpētījuma (PISA) dati.
Tāpat par to liecina arī atsevišķu valstu pieredze, piemēram, Zviedrijā, kur pēc plašas digitalizācijas skolās patlaban notiek mēģinājumi ierobežot digitālo ierīču izmantošanu.
Speciālists skaidroja, ka praksē novērojumi liecina, ka skolēni, īpaši tie, kuriem ir uzmanības vai koncentrēšanās grūtības, pēc telefona izmantošanas stundā bieži zaudē ritmu un viņiem ir grūtāk atgriezties pie mācību darba arī nākamajās stundās.
Ņemot vērā, ka jaunieši pēc skolas jau tāpat daudz laika pavada digitālajās ierīcēs, līdz ar aizliegumu skolas laiks varētu kļūt par vidi, kurā skolēni no tām atpūšas.
Lai gan “pati ideja ir absolūti pareiza”, speciālists kritiski vērtē to, ka mobilo ierīču lietošanas aizliegums ir noteikts kā vienots process “no augšas”, ko uzraudzīs ministrija.
Viņaprāt, mobilo telefonu lietošana skolā ir jautājums, kas primāri saistīts ar katras skolas iekšējiem noteikumiem un atbildību par mācību procesu.
Ja šāds aizliegums tiek noteikts “no augšas”, tas samazina skolu atbildību pašām veidot savu pieeju un risinājumus, sacīja speciālists. Viņš arī norādīja, ka nav skaidrs, kā skolas praktiski uzraudzīs un risinās šī aizlieguma ievērošanu.
Konstantinovs arī pieļāva, ka, iespējams, ir skolas, kurās mobilo ierīču lietošana nav tik traucējoša, tāpēc katrai iestādei būtu jādod iespēja pašai izvērtēt, kā vislabāk organizēt ierīču lietošanas kārtību.
Viņaprāt, šādam aizliegumam nevajadzētu būt tik unificētam, jo dažādās skolās situācija var atšķirties. Lai gan, speciālista ieskatā, mobilo ierīču lietošana mācību procesā nebūtu nepieciešama, skolām vajadzētu ļaut saglabāt autonomiju šajā jautājumā, ļaujot skolām pie lēmuma nonākt patstāvīgi.
Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem aizliegs izmantot mobilos tālruņus skolās no 1. līdz 9. klasei (ieskaitot), izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā.
Līdz šim šāds aizliegums bija noteikts skolēniem līdz 6. klasei.
Aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā, kad skolās jau būs beidzies aktuālais mācību gads.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzskata, ka izmaiņas dod skaidru signālu izglītības iestāžu dibinātājiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu skolās.
“Pētījumi rāda, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielināt digitālās emocionālās vardarbības risku. Tāpēc svarīgi, ka ierobežojums turpmāk attieksies uz visu pamatskolu, lai stundu laikā skolēni spētu labāk koncentrēties mācībām,” uzsver Zariņa-Stūre.
Jau ziņots, ka Saeima 2024. gadā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem no 2025./2026. mācību gada sākuma tika aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6. klasei, ja vien tie nav nepieciešami mācību programmas apgūšanai.
Izglītības iestādēm tika paredzēta atbildība līdz 2025. gada 31. maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.
